“Ventspils” un “Valmiera” nospēlēja aizraujošu, saspringtu maču, kurā uzvarētāja nebija. Kaujiniecisks neizšķirts, kurš pirmām kārtām sarūgtināja, protams, dzeltenzilos. 1:0 un pavisam nedaudz līdz fināla svilpei, bet… Diemžēl, ambiciozais konkurents tomēr prata izlīdzināt rezultātu un izraut neizšķirtu. Apbēdinoši.

No otras puses, “Ventspilij” spēles ar “Valmieru” vispār padodas ļoti smagi. Neērts mums pretinieks! Ko teikt, ja FKV nevar uzvarēt Valmieras klubu jau divus gadus. Pieci kaujinieciski neizšķirti septiņās pēdējās spēlēs. Ļoti saspringtas kaujas, kurās dzeltenzilajiem bieži pietrūkst elementāras veiksmes.

Mačs kļuva par īpašu FKV uzbrucējam Kasparam Svārupam, kurš aizvadīja savu jubilejas, 150. spēli virslīgā. Varenais uzbrucējs atzīmējās ar lielisku piespēli, kura iznākumā noveda pie pendeles. Apsveicam, Kas!

Bez šaubām, Kas priekšroku dotu, lai viņu apsveiktu pirmām kārtām ar uzvaru, bet, diemžēl. Skaidrs, ka viņš, kā arī visi dzeltenzilie, bija stipri sarūgtināti ar rezultātu. Neslēpa vilšanos pēc mača preses konferencē arī FK “Ventspils” galvenais treneris Viorels Frunza.

FK “Ventspils” galvenā trenera Viorela FRUNZAS komentārs:

– Esmu ļoti sarūgtināts par rezultātu. Kā saka, palaidām mēs šo spēli. Pazaudējām divus ļoti svarīgus punktus cīņā par trešo vietu. Veiksmes mūsu komandai pietrūka, diemžēl. Kopumā, uzskatu, ka “Ventspils” dominēja lielāko mača daļu, mēs kontrolējām tās gaitu. Zinājām, kā spēlēs pretinieks, labi sagatavojāmies. Tiesa, “Valmiera” vispār spēlēja ļoti zemu, un tas kļuva nedaudz negaidīti.

Tas nav attaisnojums, vienalga vajag iesist un izšķirt. Izveidojām pietiekami daudz labu momentu, bet, diemžēl, neiesitām. Visbeidzot, spēles noslēgumā izgājām vadībā. Nu bet ielaistie vārti… Protams, nepieļaujami tā ielaist pēc “standarta”. Nav tiesību pretiniekam izdarīt sitienu no tādas pozīcijas! Vajadzēja, tā teikt, nomirt uz laukuma, bet neielaist! Diemžēl, nesanāca, tas visu pārsvītroja. Tagad mēs visi, protams, esam ļoti sarūgtināti. Bet dzīve turpinās, turpināsim strādāt tālāk un sisties līdz galam. Cīnīties līdz pēdējam mēs noteikti nepārstāsim un centīsimies izpildīt uzdevumus, kuri stāv kluba priekšā.

Nebija vēlēšanās nomainīt Kozlovu ātrāk, rādījās, viņš izskatījās noguris, no kā arī nerealizēja lielisku momentu? Domājām, izskatījām tādu variantu. Ja zinātu, ka viņš neiesitīs tādu momentu, izdarītu maiņu agrāk. Laikam, viņš vēl nav atgājis no iepriekšējā mača ar “Tukumu”, kad nerealizēja daudz momentu. Gadījies kaut kas no psiholoģiskas traumas. Žeņa – ļoti emocionāls puisis, visu ņem pie sirds, psiholoģiskajam momentam viņam ir liela nozīme. Mēs daudz ar viņu runājām pēc tā mača, kaut ko ieteicām, devām padomu. Šodien savu nopietno darba apjomu viņš paveica labi, daudz kustējās, piedāvāja sevi, pats izveidoja momentus, kuri viņam bija. Bet lūk, tajā epizodē neiesita. Mēs noteikti par to viņu nesodīsim. Žeņa visas sezonas laikā devis daudz labuma komandai, iesitis svarīgus vārtus, atnesis uzvaras. Jā, patreiz viņš stipri sarūgtināts, kā arī mēs visi, bet jāskatās uz priekšu un jādomā par jaunām spēlēm, kuras “Ventspilij” būs tikpat ļoti svarīgas, kā arī pret “Valmieru”.

Mihails Koroļovs,
FK “Ventspils” preses atašejs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Sadarbībā ar OC Ventspils.
Foto – FK Valmiera, Jānis Līgats.