FK “Ventspils” uzvarēja noslēdzošo mājas maču Latvijas čempionātā. Ātrie vārti spēlē ar “Mettu” tā arī palika vienīgie un atnesa dzeltenzilajiem trīs punktus un vienpadsmito uzvaru turnīrā.

Kopumā, “Ventspils” dzimtajās sienās turnīrā spēlēja pietiekami veiksmīgi, 13 spēlēs panākot 7 uzvaras, piedzīvojot divus zaudējumus un četreiz spēlējot neizšķirti. Eh, kā neatcerēties apbēdinoši zaudētos punktus tieši šajās, neizšķirtajās, spēlēs! Visās FKV bija ļoti tuvu uzvarai, bet… Tas ir futbols, neko nepadarīsi.

Pēc mača preses konferencē FK “Ventspils” galvenais treneris Viorels Frunza kā reiz īsi arī apkopoja dzeltenzilo mājās iespēto iznākumu, vispirms pateicoties līdzjutējiem par brīnišķīgo atbalstu. Nu un, saprotams, pateicās saviem futbolistiem par to, ka katrā spēlē viņi sitās līdz galam un atdeva laukumā visu, kas bija viņu spēkos.

FK “Ventspils” galvenā trenera Viorela FRUNZAS komentārs:

– Pelnīta uzvara, spēle man kopumā patika. Pilnībā kontrolējām mača gaitu, vajadzēja iesist otros vārtus un noņemt visus jautājumus. Bet kopumā, atkārtošos, esmu apmierināts ar mūsu spēles kvalitāti.

Ņemot vērā mūsu kadru iespējas (traumas vairākiem spēlētājiem), treniņos pie gatavošanās mēs iestrādājām jaunu shēmu 3-5-2, un es paliku apmierināts ar to, kā mēs tikām ar to galā jau spēlē. Pietiekami kvalitatīvi novedām mūsu uzbrukumus līdz pretinieku vārtiem, bet žēl, ka iesitām tikai vienus vārtus. Gribētos vairāk sitienu tieši vārtu rāmī, bet, diemžēl, mēs visu sezonu ar to izjutām problēmas. Viss lido kaut kur augstu, kaut kur tālu… Tas ir futbolistu meistarības jautājums, par ko es jau daudzreiz esmu runājis.

Atgriezies ierindā Fabinjo, izlaižot piecus mēnešus ceļgala traumas dēļ. Jā, priecājos, ka viņš ir atgriezies. Ilgi atjaunojās, daudz strādāja, un lieliski, ka paspēja atgriezties jau šajā sezonā. Skaidrs, ka darbs treniņos un spēle – tās ir pilnīgi dažādas lietas, bet viņš malacis, visu, ko mēs prasījām, centās izpildīt. Skaidrs, ka Fabio trūkst spēļu ritma, fiziski bija smagi, bet viņš savu spēles stundu izturēja. Bet acīmredzams, ka Fabio var spēlēt daudz spēcīgāk, kā šodien.

Izlaidāt daudz vietējos spēlētājus. Tā ir komandas kodola skate nākotnei? Turnīra stāvoklis ļāva izlaist laukumā daudz vietējo puišu. Vajag viņus skatīties, vajag dot viņiem iespēju, vajag dot puišiem spēles laiku. Spēlē ar “Riga’ viņu droši vien būs vēl vairāk. Ja spēle notiks, protams. (Smaida). Mums ir labi, talantīgi jauni puiši, viņi teicami strādā treniņos, un savu spēles laiku ir nopelnījuši. Tālāk viss atkarīgs no viņiem, mēs nākotnē rēķināmies ar visiem.

Kā jūs uzskatat, vai vispār bija jēga turpināt čempionātu, ņemot vērā, ka dažas komandas nav spējīgas savākt sastāvu? Ziniet, es uzskatu, ka nospēlēt čempionātu, protams, vajag. No sportiskā viedokļa mums jānospēlē turnīrs līdz beigām. Pirms mača ar “Mettu” mums vēl palika iespējas uz trešo vietu, kaut gan, saprotams, pamatā teorētiskas. Mēs cīnījāmies līdz galam. Bet saprotams, uzzinot pirms spēles, ka “Daugavpilij” Valmierā spēlē vien astoņi cilvēki, bija jau nenopietni runāt par kaut kādu intrigu. Vispār, kopumā, protams, ne šī kārta bija izšķirošā: mēs savus punktus pazaudējām sezonas gaitā. Atgriežoties pie jūsu jautājuma, jāatdod gods komandām, kurās daudz slimo, un viņiem nācās pielikt nopietnas pūles, lai šodien spēlētu. Cita lieta, ka par nopietnu sāncensību te nav ko runāt. Bet tā ir pieredze visiem. Pirmais gads tik smags, situācija ārkārtēja – nākamajā gadā droši vien būs savādāk, reglamentā to kaut kā atzīmēs.

Noslēdzošā spēle mājās. Līdzjutēju vārdā gribas jums pateikties par darbu šajā smagajā sezonā. Liels visiem paldies! Protams, ļoti žēl, ka “Ventspils” nespēja iepriecināt līdzjutējus, nesanāca mums atrisināt mūsu uzdevumus. Pat neskatoties uz visām mūsu grūtībām, par kurām visiem zināms. Diemžēl, ne viss bija atkarīgs tikai no mums. Problēma tajā, ka visu gadu mums pietrūka mazumiņa, pietrūka pavisam nedaudz. It kā paceļamies, bet pēc tam atkal solis atpakaļ. Nedaudz mums pietrūka meistarības uzbrukuma noslēguma stadijā. Ko padarīsi, tas ir futbols. No visa jāizdara pareizie secinājumi un jāvirzās tālāk. Treneru štābs pastāvīgi visu analizē un mēs brīnišķīgi saprotam, kur mums kaut kā pietrūka, kur mēs kļūdījāmies, ko vajag izlabot un t. t. Vēlreiz pateicos visiem: gads bija smags, bet apkārt vienalga bija daudz labā. Protams, varējām mēs nospēlēt labāk, bet… Jebkurā gadījumā, liels paldies futbolistiem! Viņi sīksti turējās visu gadu, sitās, pārmest viņiem absolūti nav par ko.

Mihails Koroļovs,
FK “Ventspils” preses atašejs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Sadarbībā ar OC Ventspils.