FK “Ventspils” atgriezies mājās un pārliecinoši uzvarēja “Tukumu”. Dzeltenzilie visas 90 minūtes pilnībā kontrolēja mača gaitu, iesita trīs bezatbildes vārtus un pierādīja, ka iesist komanda prot un var.

Tagad svarīgi parādīt šīs rezultatīvās prasmes arī nākamajā mājas mačā: jau ceturtdien, 25. jūnijā, FKV mājās uzņem “Valmieru”. Par to, tai skaitā, pēc mača preses konferencē runāja FK “Ventspils” galvenais treneris Viorels Frunza, piebilstam, 20. jūnijā nosvinot savu pirmo uzvaru FKV vadītāja lomā. Ar ko arī viņu ļoti patīkami apsveikt!

FK Ventspils galvenā trenera Viorela Frunzas komentārs:

– Apsveicu ar uzvaru mūsu līdzjutējus, kuri pārdzīvoja par komandu pie ekrāniem. Apsveicu savus futbolistus: gan tos, kuri izgāja laukumā, gan tos, kuri dažādu iemeslu dēļ nespēlēja. Svarīga spēle, ļoti svarīgi bija uzvarēt, pirmām kārtām jau psiholoģiskā plānā. Pēc nepelnītā zaudējuma pirmajā kārtā, mēs nevarējām zaudēt punktus. Vienkārši nepiedotu sev to. Tādēļ noskaņošanās bija pati maksimālākā, un ar pirmajām minūtēm mēs to parādījām. Bet uzvara nenāca viegli: vāju pretinieku nav, katrā spēlē jāpieliek maksimumu pūļu, lai izcīnītu trīs punktus. Tagad ļoti svarīgi ar tieši tādu pašu noskaņošanos pieiet sarežģītajam mačam ar “Valmieru”.

Pēc spēles Rīgā dabīgs bija jautājums: “Kurš FKV iesitīs?” Svārups šodien atbildēja uz šo jautājumu? Kaut kādā mērā. Visi mūsu uzbrucēji, viņš, un Pjagbara, un Kazims, ļoti cenšas, atdod maksimumu, un es biju pārliecināts, ka tāds neatlaidīgs darbs obligāti novedīs līdz vārtu guvumam. Bez tam, lai gūtu vārtus, ļoti svarīga kvalitatīva vingeru spēle, mūsu futbolistu balsta zonai – tas ir tas, kas nepieciešams bīstamo momentu izveidei. Šodien viss bija labā līmenī. Par Svārupu man jau, protams, liels prieks, galvenais – neapstāties. Bet pie tam, vēlreiz atzīmēšu: nav tik svarīgi, kurš tieši iesit, lai kaut vai Kostja Mahnovskis, galvenais, lai tas nestu rezultātu.

Lielais FKV pārsvars, stūri 15:0, bet pie tam arī ļoti daudz aizmugures. Ar ko to izskaidrot? Statistika – tas ir svarīgi un labi, bet nevajag tai piedot pārāk lielu nozīmi. Tās pašas aizmugures – tās ir sekas vairāku spēlētāju darbībām, nepieciešamas sinhronas darbības, pilnīga savstarpēja sapratne, bet reizēm traucē pat vienkārši milzīgā vēlēšanās parādīt sevi konkrētajā epizodē. Protams, kļūdas gadās, bet tas ir saprotams, ņemot vērā, ka tā ir tikai otrā kārta, ka gatavošanās sezonai bija ļoti neparasta. Bet mēs strādājam, analizējam savas kļūdas un, esmu pārliecināts, būsim tikai stiprāki. Tas pats attiecas arī uz stūra sitieniem. Ja jūs ievērojāt, mēs šodien izmantojām trīs variantus, un katrs bija interesants. Dabīgi, mēs izpētījām pretinieku, un sakarā ar to izvēlējāmies “standartu” variantus. Ne vienmēr tie izdevās, bet tas arī normāli: jaukt vienmēr vieglāk, uzbrūkošajai pusei vienmēr ļoti sarežģīti izraut kaut ko jūtamu. Bet vienalga vajag censties meklēt savu iespēju pie jebkura “standarta”, un daudz pie tā strādāt.

Vai mēs pirms spēles atcerējāmies par zaudējumu “Tukumam” pagājušajā gadā kausa spēlē? Jā, mēs stāstījām par to, bet tas bija sen. Tagad komandas stipri mainījušās. Tādēļ mēs nevis vēsturi atcerējāmies, bet uzmanīgi izpētījām “Tukuma” spēli ar “Jelgavu”. Laba komanda, prot aizsargāties, pārvarēt tās aizsardzību nav vienkārši. Domāju, “Tukums” obligāti sagādās problēmas pretiniekiem nākamajās spēlēs. Lai uzvarētu, mums nācās katrā epizodē parādīt maksimumu.

Eristavi izveidoja divus vārtus Svārupam. Bet atkal tika nomainīts. Kādēļ? Ar RFS viņš nospēlēja puslaiku, šodien – 60 minūtes. Tas tādēļ, ka pagaidām viņš nav fiziski gatavs visai spēlei. Protams, varējām atstāt Giorgi laukumā līdz beigām, bet tad spēlē ar “Valmieru” varētu vispār nenospēlēt. Kādēļ riskēt? Eristavi – labs futbolists, viņš ar katru maču uzņem formu, un esmu priecīgs, ka viņa darbības nes komandai daudz labuma.

Pēc ilga pārtraukuma laukumā atgriezās Ulimbaševs… Jā, un es esmu par to ļoti priecīgs. Daniils ir gatavs spēlēt, viņš teicami sevi parādīja, izveidoja daudz asu momentu un apstiprināja, ka ir spējīgs izšķirt mača gaitu. Esmu pārliecināts, ka viņš tikai pieliks.

Fabinjo trauma – cik tas nopietni? Pagaidām grūti spriest, nepieciešama apsekošana. Bet, diemžēl, pēc pirmās apskates viss izskatās ne pārāk labi. Ja tiešām tā, tad priekš mums tas ir zaudējums. Bet, ceru, pirmais iespaids mānīgs un Fabinjo neizkritīs no ierindas uz ilgu laiku.

Mana uzvaras debija – pats patīkamākais notikums kopš pandēmijas laika? Laikam, jā, viens no pašiem patīkamākajiem. Uzvara bija mums ļoti vajadzīga. Mēs ļoti nopietni piegājām mačam, noskaņojāmies maksimālā veidā, un, atkārtošos, vienkārši nepiedotu sev, ja nebūtu uzvarējuši. Tādēļ uzvara tiešām sagādāja lielu prieku, bet jau tagad domāju tikai par spēli ar “Valmieru”. Noskaņošanās jābūt tieši tādai pašai kaujinieciskai!

Mihails Koroļovs,
FK “Ventspils” preses atašejs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv