FK “Ventspils” ar uzvaru atklāja savu 22. Eirokausu sezonu. Savā 83. Eirokausu mačā dzeltenzilie uzvarēja “Dinamo – Auto” un iekļuva otrajā raundā. Iemesls priekam nopietns, bet arī… īss. Viss tādēļ, ka kalendārs nepielūdzams! Jau svētdien, 30. augustā, FKV gaida jauns Latvijas čempionāta mačs. Pēc mača preses konferencē FK “Ventspils” galvenais treneris Viorels Frunza izsmeļoši izanalizēja maču, kā arī nokomentēja vēl daudz dažādu un interesantu tēmu.

FK “Ventspils” galvenā trenera Viorela FRUNZAS komentārs:

– Eirokausu spēles ir īpašas visiem, sevišķi tiem, kam tā bija debija. Gribu apsveikt komandu ar uzvaru un iekļūšanu nākamajā kārtā, kas arī bija pats galvenais. Bija daudz emociju, daudz cīņas, bet žēl, ka mača beigu daļā kaut kādā ziņā šīs emocijas nesavācām. Droši vien spēlētāji gribēja parādīt sevi pēc iespējas labāk, kas beigās drīzāk traucēja. Taču esmu priecīgs, ka tikām nākamajā kārtā, kas arī bija svarīgākais.

Pēc izlozes teicāt, ka labi zināt, kādu futbolu “Dinamo – Auto” spēlēs. Vai arī saņēmāt to, ko gaidījāt? Jā, viņi nospēlēja tieši tā, kā mēs bijām gaidījuši. Zinājām, ka spēlē agresīvi, pozicionālajos uzbrukumos izmanto flangus un meklē brīvās zonas. Ar komandas kapteini Mihaļovu esmu arī spēlējis kopā, tāpēc zinu, ka viņš ļoti labi izpilda “standartus”, ko arī puišiem pirms spēles parādījām. Skaidrs, ka komandas, kas spēlē Eirokausos ir to pelnījušas un gaidīt vieglu spēli nav nekādu iemeslu. Mēs tādu arī negaidījām.

Kompensācijas laikā Palavandišvili nopelna sarkano kartīti – kas tas īsti bija? Kas tas īsti bija… Pat grūti pateikt. Droši vien viņam jāprasa, ko viņš tur skrēja un ko gribēja.

Esot jau vadībā 2:1 vispār jau varēja spēlēt mierīgāk, pakontrolēt bumbu, bet komandas skrēja uz priekšu, it kā vēl nezin kas bija jāpaveic… Mēs nekur neskrējām. Uzbrucējam, kurš bija svaigāks, jo tikko bija nācis laukumā, teicām, lai aktīvāk spēlē un neļauj viņiem uzsākt uzbrukumus. Guga visu laiku cenšas atņemt sāncenšiem bumbu un tas šoreiz arī beidzās ar sarkano kartīti. Jūs taču nedomājat, ka mēs viņam teicām, lai iet laukumā un saņem kartīti? Tieši pretēji – runājām par to, ka savas darbības ir vairāk jākontrolē. Guga pat treniņos visu laiku cenšas atņemt bumbu, protams, darot to tīri, bet te nesavācās. Tik agresīvi spēlēt, protams, bija lieki. Nedomāju, ka Guga tiešām gribēja kaut ko tādu paveikt, jo katram spēlētājam šāds statistika un izlaists mačs Eirokausos bojā CV un karjeru. Mahnovskim jāizlaiž desmit spēles, kas ir diskvalifikācija gandrīz līdz karjeras beigām. Nāksies mums tikt grupā, lai tās spēles ātrāk dzistu. {Smaida.)

Vai komandu kaut kā psiholoģiski ietekmējis fakts, ka kluba prezidents iekļauts Latvijas “melnajā sarakstā”? Jebkurš zaudējums klubam ir sāpīgs, vienalga, vai tas būtu spēlētājs vai kāds cits. Sarūgtināja, ka spēlēt nevarēja Mamāh, jo viņam ir trauma, tagad arī Guga saņēma sarkano kartīti, un mums liela problēma ir arī tas, ka prezidents nevar atbraukt un būt ar komandu. Viņš vienmēr sarūpē papildus emocijas, taču mēs saprotam, ka ir tādas situācijas, ko nevaram ietekmēt. Mēs cenšamies katrā mačā tikt pie trim punktiem, uzlabot situāciju turnīra tabulā. Tagad vien divas dienas līdz nākamajam mačam, kurā izbraukumā jātiekas ar “Mettu”, kur, droši vien, vajadzēs mēģināt veikt kaut kādu rotāciju, jo spēlētājiem nav viegli. Rīt atpūtīsimies, tad gatavosimies mačam. Citu variantu nav, jo mums jādomā, kā tikt pie trim punktiem. Pēc tam sekos divu nedēļu pauze, kad puiši arī varēs divas, trīs dienas atpūsties, pilnībā aizmirst par futbolu. Divarpus mēnešu laikā faktiski esam nospēlējuši divus apļus.

Čempionātā divas pārliecinošas uzvaras, tagad trešā uzvara pēc kārtas. Vai var teikt, ka komanda atradusi savu spēli? Komandai, tās pārliecībai, ir ļoti svarīgi, ka padodas šādas uzvaru sērijas, bet tām jābūt vismaz četras, piecas spēles. Nekam nederi, ja divus mačus uzvari, bet tad atkal zaudē punktus. Spēlētāji saprot, kādi ir kluba mērķi, tāpēc zaudētie punkti komandu ietekmē psiholoģiski, sevišķi, kad spēle seko spēlei. Mēs esam izsējuši daudz punktus, bet jau agrāk esmu teicis, ka mēs spēles ziņā neesam zaudējuši nevienai komandai. Punktus vienkārši izsējām, tieši disciplīnas problēmu, nekoncentrēšanās dēļ. Tagad cenšamies spēlētājus pārliecināt, ka ir nepieciešama šī uzvaru sērija, ka tagad jāuzvar arī “Metta”, lai būtu vēl viens panākums un pēc tam varētu mierīgi atpūsties.

Gaņajevs divas spēles pat nebija pieteikumā, bet tagad nāca starta sastāvā, kas bija pārsteigums. Kāpēc šāda izvēle? Virslīgas spēlēs mums nepieciešami trīs vietējie spēlētāji, bet šeit varēja pamēģināt arī citus variantus, turklāt gribējās atpūtināt Ulimbaševu. Iespējas noteikti tiks dotas arī citiem jaunajiem futbolistiem, kuri cīnās par vietu sastāvā. Žēl, ka šodien bija tiki trīs maiņas, jo esam pieraduši pie piecām.

Nācās spēlēt pret savu bijušo treneri, pret Moldovas klubu. Vai tās bija īpašas emocijas? Svarīgi bija tas, kas spēle notika Moldovas Neatkarības dienā, kurā savu valsti arī sveicu! Ļoti gribētos, lai tā izaugtu līdz tādas Eiropas valsts līmenim, kurā šobrīd atrodos. Jā, esmu pie Igora Dobrovoļska spēlējis gan klubā, gan izlasē un ir patīkamas emocijas, spēlējot ar komandu no zemes, kurā esi dzimis. Bija prieks redzēt šos puišus, trenerus, bet žēl, ka visi šie koronavīrusa ierobežojumu neļauj pat normāli aprunāties. Neesmu bijis mājās kopš februāra, tāpēc bija ļoti patīkami redzēt pazīstamas sejas. Komandai un trenerim gribu novēlēt veiksmi čempionātā un atkal iekļūt Eirokausos.

Mihails Koroļovs,
FK “Ventspils” preses atašejs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv