Latvijas komandas trenējas, gatavojas jaqunajai ilgi gaidītajai sezonai, un FK “Ventspils”, saprotams, gatavojas pilnā gaitā. Ar 1. jūniju, kad būs atļauti kontakta treniņi, šī gaita tikai palielināsies. FKV galvenais treneris Viorels Frunza intervijā dzeltenzilo oficiālajai mājas lapai pastāstīja par to, kā patreiz gatavojas komanda.

– Viorel, drosmīgi varu pieņemt, ka tādas unikālas “prmssezonkas” jums agrāk nav bijis ne spēlētāja karjerā, ne arī trenera.

– Tas jau tiešām. (Smaida). Nekad iepriekš manā futbola dzīvē tāda ilga sagatavošanās perioda nav gadījies. Situācija, protams, sanāca, viegli sakot, pilnīgi neordināra. Bet ko padarīsi: epidēmija skāra visu pasauli, tā kā mēs visi atradāmies tādā, lūk, unikālā stāvoklī. Un tur jau bija, saprotams, pavisam ne par futbolu jādomā: cilvēku veselība – galvenā un neapšaubāmā prioritāte, un visas darbības, kuras tika pieņemtas un tiek pieņemtas šeit, Latvijā, cīņā ar koronavīrusu mēs uzņemam ar pilnīgu sapratni un atbalstu. Var izteikt tikai lielu cieņu visiem dienestiem, un mediķiem vispirms, kuri, tā sacīt, galveno sitienu ņēma uz sevi. Ja atgriežamies pie futbola, tad pespiedu dīkstāve nopietni atspoguļojas komandas sagatavošanā, bet tas, pats par sevi, atgājis otrajā plānā.

– Un lūk tagad, komandas sagatavošanās ar katru dienu atkal uzņem apgriezienus, kas, protams, pozitīvs moments. Nācās sākt no nulles, vai ļoti nopietnais darbs, kuru FKV veica janvārī un februārī, palika par zināmu fundamentu?

– Nedomāju, ka taktiskā plānā mēs būtu stipri atmesti atpakaļ. Esmu pārliecināts, ka šeit mēs ātri visu atjaunosim un caur treniņu darbu ātri panāksim. Cita lieta, fiziskā gatavība. Protams, tā kļuva par problēmu. Darīt neko nevarēja, karantīna – tas jau nav atvaļinājums, kurā, pat atpūšoties, vienalga kaut kam piegriez vērību, skrien, spēlē un tā tālāk. Tā kā iznākumā futbolisti, domāju, nonāca līmenī, kurā bija janvārī, pirms Turcijas treniņnometnes. Ko tur, neko nepadarīsi – jāiedzen tagad, soli pa solim tuvojoties optimālajai kondīcijai.

– Kad maija sākumā tika atļauts trenēties, komandas kopējo stāvokli kā varēja novērtēt?

– Neteikšu, ka futbolisti būtu pilnībā nekādi. Nē, tā nebija. Bet, saprotams, gatavība bija dažāda. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija nepieciešamība dabūt visus spēlētājus vienāda līmeņa gatavībā. Ņemot vērā, ka kontakta treniņi aizliegti, nākas atrast daudzveidīgas iespējas, kuras palīdzētu spēlētājiem kļūt labākiem.

– Gandrīz mēnesis šādu treniņu jau aiz muguras. Var teikt, ka fiziski komanda jau ievērojami pielikusi?

– Jā, protams. Pirmās dienas nebija vienkāršas, bet pēc tam progress bija acīmredzams, un kopumā komanda pa šo laiku izpildīja ļoti nopietnu darba apjomu. Un tomēr, domāju, ka uz Latvijas čempionāta sākumu, ja tas būs jūnija vidū, neviena komanda nebūs gatava uz visiem 100 procentiem. Ceru, “Ventspils” būs gatavs minimums uz procentiem 80 – 85, izdarīsim tam visu nepieciešamo. Nu bet optimālo formu uzņemsim jau caur spēlēm.

– Futbols bez kontakta nav iedomājams, un ar 1. jūniju gatavošanās atkal būs, ja tā var izteikties, īsta. Tādos apstākļos treneriem nākas pastāvīgi izdomāt kaut kādus jaunus vingrinājumus?

– Protams, un mūsu treneru štābs bija tam gatavs. Piespiedu pauzes laikā teorētisko darbu mēs vecām ļoti daudz, mēģinājām kaut ko izdomāt, saprast, kā strādāsim, kad treniņus atļaus. Tā kā kontaktu aizliegums nekļuva par lielu problēmu. Dotajos apstākļos tas ir nepieciešams noteikums veselībai, bet tā ir svarīgāka par jebkuru treniņu. Vingrinājumu daudz, tādēļ spēlētājiem treniņos arī bez kontakta viegli un vienkārši nebija.

– Sitieni pa vārtiem – viens no vingrinājumiem, kur bez kontakta var iztikt. Precizitāte puišiem nav pazudusi?!

– Nē, vārtus viņi guva! (Smaida). Precizitāte jau nevar pazust: tā vai nu ir, vai arī tās nav. Ja futbolistam sitiens nostādīts, tad smadzenes ātri atcerēsies, ko un kā vajag darīt, un nekāda karantīna par šķērsli nekļūs. Nu bet ja arī pirms pauzes nevarēji trāpīt vārtos, tad grūti stādītie priekšā, ka pēc tam sitīsi pa “devītniekiem”. (Smaida).

– 1. jūnijā treniņos atgriezīsies divcīņas – vispār, kontakts atkal tiks atļauts. Tas ir svarīgs psiholoģisks moments, kā domājiet?

– Pilnībā piekrītu, un vispār uzskatu, ka psiholoģijai dotajā situācijā ir svarīga nozīme. Tas būs moments, kad futbolisti atkal, tā sacīt, atgriezīsies īstas sagatavošanās treniņnometnes apstākļos. Laiks atcerēties darbu, kādu mēs jau veicām ziemā. Un ne tikai atcerēties, bet arī kvalitatīvi izpildīt laukumā. Visu to vajag izdarīt maksimāli ātri, tādēļ, ka sezonas starts varbūt praktiski jebkurā momentā, jebkuram atklāšanas datumam mums jābūt gataviem.

– Varu stādīties priekšā, kā jūs esat noilgojušies pēc spēlēm…

– Nu to, laikam, grūti pateikt vārdiem. (Smaida). Visi, kas mīl futbolu, traki noilgojušies pēc spēlēm, nešaubos par to. Dabīgi, ka ļoti smagi, kad nav iespējas nodarboties ar mīļoto lietu. Neteikšu, ka šajā periodā pavisam jau nebija ar ko nodarboties, treneriem, pēc manām domām, ko tādu vispār neiespējami iedomāties, bet īstu treniņu darbu un spēles, protams, ne ar ko nevar salīdzināt. Bet es atkārtošos, ka viss tas šajā sarežģītajā situācijā otršķirīgi. Galvenais – cilvēku veselība, un tās dēļ var izturēt jebkurus ierobežojumus.

– Vai “Ventspils” plāno spēlēt kontroles spēles, kad tas būs iespējams?

– Tas ir svarīgs moments, tādēļ, ka spēles nepieciešamas – sajust ritmu, sacensības garu, pārbaudīt sevi normālā darbā un t. t. Mēs gribam nospēlēt vienu – divus mačus, domājam par to – paskatīsimies, kāda būs situācija pēc 1. jūnija.

– Daudz runu par to, ka Latvijas čempionāts varētu startēt 15. jūnijā. Augstu vērtējat ticamību tam?

– Pēdējās tendences, kuras notiek sabiedrībā, it kā parāda, ka ticamība tādai notikumu attīstībai augsta. Kaimiņi jau spēlē un tūlīt tūlīt sāks, atsākusi Bundeslīga, daudzi citi Eiropā tuvu čempionātu atsākšanai. Saprotams, ka arī Latvijā visi, kas mīl futbolu, sapņo par ātrāku sezonas startu. Optimisms ir. Bet skaidrs, ka galīgais lēmums atkarīgs tikai no valdības un no kopējās situācijas valstī.

Mihails Koroļovs,
FK “Ventspils” preses atašejs
e-mail: info@fkventspils.lv