FK “Ventspils” uzvarēja RFS, nosvinot savu ceturto uzvaru turnīrā. Mačs bija interesants un neparedzams, kā jau vienmēr starp šiem principiālajiem pretiniekiem. Sižets sanāca tik neticams, ka it kā ar treknu svītru sadalīja spēli divās absolūti savādākās daļās – vētraini notikumi līdz pārtraukumam; vairāk formalitāte – pēc pārtraukuma.

Pēc mača preses konferencē FK “Ventspils” galvenais treneris Viorels Frunza neslēpa, ka ļoti priecājas par uzvaru. Bez visa cita, vēl arī tādēļ, ka dzeltenzilie nebija uzvarējuši ilgas 21 dienas un, protams, šī sērija kārtīgi bojāja visiem noskaņojumu, to ļoti gribējās pārraut.

FK “Ventspils” galvenā trenera Viorela FRUNZAS komentārs:

– Mēs esam ļoti priecīgi par šo svarīgo uzvaru! Sēriju ar četrām neveiksmīgām spēlēm, kurās FKV neizdevās uzvarēt, mēs ļoti gribējām pārraut. Beidzot uzvarējām, un es apsveicu ar uzvaru komandu un līdzjutējus. Katra uzvara ir svarīga un katra nāk ļoti smagi. Brīnišķīgi sapratām, ka spēlējam ar spēcīgu pretinieku, kurš cīnās par pašām augstākajām vietām. Tādēļ sagatavojoties tai veltījām maksimālu uzmanību.

Pirmajā puslaikā plānojām darboties agresīvi, ar spiedienu, un tas mums izdevās. Kopumā, pirmo puslaiku vispār nospēlējām vareni, parādījām kvalitatīvu futbolu, iesitām trīs vārtus. Otro puslaiku aizvadījām, tā teikt, pēc rezultāta un ņemot vērā, ka RFS par diviem spēlētājiem mazāk. Centāmies ekonomēt spēkus, daudz kontrolēt bumbu, un iznākumā pazaudējām uzmanību un koncentrāciju. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka futbols tādas lietas nepiedod: atslābināsies, aizmirsīsi par noskaņošanos un uzmanību, un uzreiz tas tiks sodīts. Ielaidām divus pavisam nevajadzīgus vārtus, kas, protams, stipri sarūgtināja, ielaist nekad negribas. Tomēr kopumā, atkārtošos, esmu apmierināts, ka mēs uzvarējām spēcīgu pretinieku, un tas ir pats svarīgākais. Tagad jau sākam gatavošanos nākamajai spēlei.

RFS vadītājs atzīmēja, ka otrajā puslaikā viņa komanda, pēc būtības, jau gatavojās nākamajam mačam. “Ventspilij” bija tāda pati noskaņa? Daudzējādā ziņā, jā, mēs, atkārtoju, sapratām kāds ir rezultāts, no tā arī darbojāmies, izejot no tā. Izlaidām laukumā dažus jaunus spēlētājus, tos, kuri sezonā spēlējuši maz, un tas bija svarīgs solis – caur spēlēm puišiem atnāk pārliecība.

Kāpēc rezervē palika Stuglis un Mamahs, pie tam otrais tā arī neizgāja laukumā? Tas ir rotācijas jautājums. Pie tāda blīva kalendāra daudziem futbolistiem uzkrājies liels nogurums – atpūta bija nepieciešama. Šajā spēlē bija iespēja dot tam pašam Mamaham. Un arī turpmāk rotācija turpināsies, tas ir dabīgi.

Par cik vispār bija sarežģīti noteikt “pamatu”, ņemot vērā nopietnās kadru problēmas? Tiešām, mums pietika gan diskvalificēto, gan traumēto. Bet es ne reizi vien esmu teicis, ka aptverē vairāk kā divdesmit spēlētāju, un katram būs iespēja. Atkārtoju kārtējo reizi – pats svarīgākais, kā tu to izmantosi.

Kāpēc rezerves vārtsargs bija Hartmanis, bet ne Koļesņiks? Ignatam ir mikrotrauma, tādēļ rezervē mums šodien bija Kristians.

Mihails Koroļovs,
FK “Ventspils” preses atašejs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv