FK “Ventspils” noslēdzis treniņnometni Turcijā. 18 dienu neatlaidīga un skrupuloza darba, ka saspringtus treniņus nomainīja spēles – testi ar klasiskiem pretiniekiem, lielākais vairākums kuru bija Eirokausu līmeņa. Svarīgs sagatavošanās etaps, kurš daudzējādā ziņā kļūs par fundamentu visai garajai un aizraujošajai sezonai, palicis aiz muguras.

Tomēr tas viss nenozīmē, ka darbā dzeltenzilajiem iestājusies pauze! Garām skrejošās atpūtas dienas aizskries skaņas ātrumā un sāksies jauns sagatavošanās etaps.

Par to, kā pagāja treniņnometne Turcijā un par to, kas FKV gaida turpinājumā, dzeltenzilo oficiālā mājas lapa iztaujāja FK “Ventspils” galveno treneri Viorelu Frunzu. Pilna informācija un sagatavošanās procesa un kontroles maču Turcijā sīka analīze – viss tas dzeltenzilo vadītāja atbildēs.

– Viorel, treniņnometne noslēgta – laiks apkopot noteiktu iznākumu. Sāksim ar uzvaru mačā ar stipro “Ahmat”. Jūs reiz skaisti teicāt, ka spēle – tā ir kā odziņa uz tortes. Viss tā arī sanāca?

– Protams, patīkami uzvarēt tādu spēcīgu pretinieku. Esmu pateicīgs saviem futbolistiem par šo spēli, raksturu un profesionālu attieksmi. Prasīju puišiem nospēlēt tā, lai pēc treniņnometnes visiem būtu labvēlīgas emocijas – tas ir svarīgs psiholoģisks moments, kurš ļoti nepieciešams tagad un turpmākajā darbā. Malači, pilnībā izpildīja uzstādījumu, parādīja atzīstamu futbolu un uzvarēja – tas, neapšaubāmi, labs treniņnometnes noslēgums, kura laikā mēs gandrīz trīs nedēļas saspringti un nopirtni strādājām.

– Kad ilgi atrodies svešumā un saproti, ka jau rīt mājup – ne vienmēr vienkārši noskaņoties noslēdzošajam mačam. Bet vēlēšanās un pašatdeves planā jums noteikti nav pret spēlētājiem nevar būt pretenziju.

– Jā, tā arī ir. Brīnišķīgi zinu, cik tas smagi, vispirms jau psiholoģiski – ne reizi vien pats to esmu izjutis esot spēlētājam, un jau trenera lomā. Pēdējā diena – tur spiež gan psiholoģija, gan noguruma fons. Bet tas mūsu darbs un mums visiem tas pienācīgi jāpilda! Tagad spēlētājus gaida dažas dienas atpūtas, viņi atjaunosies, bet uzvara pār “Ahmat” palīdzēs puišiem atpūsties labā noskaņojumā. Tā, vēlreiz atzīmēšu, viena no ļoti svarīgajām šīs uzvaras sastāvdaļām.

– Līdz tam FKV arī vairumā spēļu demonstrēja labu un interesantu futbolu. Bet neuzvarēja. Kādas gan kvalitātes palīdzēja uzvarēt “Ahmat” pirmām kārtām?

– Sākumam atzīmēšu, ka “Ventspils” visas spēles aizvadīja labā līmenī, un tikai ar “Ruh” sanāca mazāk, kā gribētos. Bet uzvara pār “Ahmat” – raksturs, protams, nospēlēja svarīgu lomu. Nu un vēl pareizas darbības: pirmais – mēs bijām kompakti un mobili visas 90 minūtes, kā, jāsaka, pietrūka mačā ar “Ruh”; otrais – mēs izlabojām kļūdas, kuras bija pie “standartiem” iepriekšējās spēlēs. Starp citu, tādēļ daudzējādā ziņā nospēlējām uz “0”, kas arī svarīgs moments.

– Skatoties uz visu līniju kvalitatīvu savstarpējo sadarbību – tas bija FKV labākais mačs treniņnometnē?

– Domāju, jā. Starp citu, mača gala iznakums to apstiprina. (Smaida). Priecājos, ka spēlētāji sadzirdēja trenerus, tādēļ, ka pirms spēles mēs kā reiz to prasījām. Pieļausim, spēlē ar “Ruh” mūsu atbalsta zona neizskatījās saliedēta un monolīta, un tagad mēs prasījām nospēlēt savādāk. Tie paši Stuglis, Guga, Lukas, Fabinjo – tās ir komandas smadzenes, viņi nosaka spēles ritmu, viņi ir savienojošais posms aizsardzībai un uzbrukumam, viņi daudzējādā ziņā izšķir mača iznākumu. Ar “Ahmat” viņu darbības bija pareizas un solīdā līmenī, no tā arī uzvaras rezultāts.

– Centrālais, tā teikt, kulaks nospēlēja savu noteicošo lomu, bet bez pārējo palīdzības panākumu negūsi.

– Protams, tikai kopā var uzvarēt un risināt uzdevumus, kuri stāv “Ventspils” priekšā. Ar “Ahmat”, kurš arī jau labi gatavs, un kuram pieder nopietna līmeņa spēlētāji un pieredzējis treneru štābs, mēs tikai pateicoties saliedētām kolektīvām darbībām varējām pelnīti uzvarēt. Un pie tam neatļāvām pretiniekam, neskatoties uz jūtamu spiedienu, izveidot pie mūsu vārtiem ko daudz. Latvijas čempionātā arī droši vien būs spēles, kad pretinieka spiediens būs nopietns. Bet FKV tika ar to galā ne tikai mačā ar “Ahmat”, bet arī mačos ar “Dynamo” un “Shakhtar”. Tātad, arī vietējā arēnā tas nedrīkst mums kļūt par problēmu, un psiholoģiski tas ir ļoti svarīgs moments.

– Treniņnometnē FKV iesita maz. Jo patīkamāks bija Lukasa Villelas vārtu guvums. Emocijas jums tas izsauca vētrainas.

– Saprotams! Man jebkuri vārti, manas komandas iesisti, ļoti patīk, es par jebkuriem mūsu gūtiem vārtiem ļoti priecājos. Vārti – tā ir visas komandas darba virsotne, un, bez Lukasa, kurš visu izpildīja lieliski, uzslavu par pareizām, sinhronām un zinīgām darbībām šajā epizodē pelnījuši vēl daudzi futbolisti. No malas var likties, ka viss šajā uzbrukumā izskatījās vienkārši, bet īstenībā, protams, tas nav tā: tikai ar saliedētību un savstarpēju sapratni varēja pārspēt “Ahmat” aizsardzību un izmantot savu momentu. Nu un meistarība, protams.

– Futbols, kuru dzeltenzilie parādīja spēlē ar klubu no Groznijas – tas ir tieši tas futbols, kuru jūs gribat redzēt no komandas?

– Teikšu tā: bez šaubām, spēlei var likt plus zīmi visai komandai. Bija daudz pozitīvu lietu, pareizu. Acīmredzami, ka mēs nevarējām visas 90 minūtes ar “Ahmat” nepārtraukti uzbrukt. Tajos momentos (bet to, saprotams, bija daudz), kad “Ventspils” spēlēja kā otrais numurs, mēs darbojāmies, pēc manām domām, ideāli. Nu gandrīz ideāli.

– Pāriesim visa darba novērtēšanas treniņnometnē. Viss izdevās?

– Pirmām kārtām, atzīmēšu, ka mēs izpildījām visu, ko ieplānojām, un visi futbolisti atstrādāja treniņnometni ļoti nopietni un profesionāli. Priecājos, ka saspringtās gatavošanās gaitā mēs izbēgām no traumām, nezaudējām spēlētājus uz nopietnu laiku. Aizvadījām ļoti vērtīgus kontroles mačus, pie tam ar spēcīgiem un ambicioziem pretiniekiem, kuru klase dažiem no tiem zinām Eiropā pašā augstākajā līmenī. Jā, varējām spēlēt ar mazāk klasiskiem oponentiem, pārliecinoši viņus uzvarēt, bet mēs apzināti negājām pa šo ceļu. Plusi un mīnusi daudz labāk parādās mačos ar komandām “Shakhtar” vēriena. Patīkami, ka spēlēs, kuras mēs nospēlējām treniņnometnē, “Ventspils” neizgāzās, nekur nebija situācijas, kur, tā teikt, mūs atklāti un bez iespējām “novazātu”. Protams, tas sēj optimismu un apstiprina, ka mēs esam uz pareiza ceļa. Dabīgi, arī kļūdu vēl pietiek – kļūdāmies gan mēs, kļūdās arī futbolisti. Turpināsim analizēt un izdarīt secinājumus, par laimi informāciju treniņnometne atnesa milzīgā daudzumā. Apkopojot iznākumu, teikšu, ka esmu apmierināts, kā “Ventspils” aizvadīja šo svarīgo sagatavošanās etapu. Un pasvītrošu, ka priekšā vēl gandrīz mēnesis līdz čempionāta startam un, tātad, darba mums vēl pietiekoši.

– Pirms izbraukšanas jūs teicāt, ka pēc Turcijas treniņnometnes “Ventspils” būs nokomplektēts uz procentiem 90. Realitāte tieši tāda?

– Jā, pa lielam tā arī ir. Nedrīkst aizmirst, ka selekcijas process – tā ir pastāvīga lieta, vienmēr var kas notikt, bet kopumā komanda nokomplektēta. Punktīgi risinājumi pilnībā iespējami, skatīsimies un analizēsim. Ziniet, nav trenera, kurš vienmēr un pilnībā šajā plānā ar visu apmierināts – vienmēr gribas vairāk, tā ir parasta lieta. (Smaida). Bet es esmu ļoti priecīgs ar to futbolistu atlasi, kuri man patreiz ir un esmu ļoti priecīgs, kā puiši strādā, kā pierāda savas tiesības spēlēt, kā reaģē uz kritiku, kā izdara secinājumus. Tas attiecas gan uz pieredzējušiem futbolistiem, gan jaunajiem. Katru dienu treniņnometnē redzēju, ka šie puiši grib uzvarēt, grib risināt lielus uzdevumus un grib panākt kaut ko nopietnu savā futbola dzīvē. Neeksistē kaut kādas acīmredzamas, visiem zināmas atslēgas panākuma gūšanai. Bet ja savākt kopā visas tās kvalitātes, kuras es nosaucu, pievienot tām galēju pašatdevi spēlēs, ticību sev un vienotību, tad tiešām var veiksmīgi risināt lielus uzdevumus.

– Mazāk kā mēnesi līdz oficiālās sezonas atklāšanai FKV līdzjutēji var būt mierīgi par komandu?

– Protams. Cita lieta, nestādos priekšā, kā līdzjutējs var būt mierīgs! (Smaida). Pēc manām domām, katru dienu jau pārdzīvo par mīļoto komandu, uzzini jaunumus, izskati kaut kādu informāciju, ar nepacietību gaidi jaunus mačus un sezonas startu. Esmu pateicīgs visiem, kuri pārdzīvo par “Ventspils”, interesējas par komandu arī “pirmssezonkā” un interesēsies jau sezonā. Protams, būtu ļoti labi, lai uz stadionu nāktu pēc iespējas vairāk skatītāju. Atbalsts ļoti svarīgs komandai, tas dod ļoti daudz.

– Ārā februāris, līdz 15. martam, kad FKV atklās nLatvijas čempionātu, laika vēl pietiekami. Kā turpināsies dzeltenzilo gatavošanās?

– Komanda atgriezās mājās, tagad spēlētājiem dažas dienas atpūta. Pēc tam sāksies sagatavošanās trešais bloks sezonai, un tas, saprotams, nebūs viegls un vienkāršs. Tam būs sava specifika, savs slodžu līmenis un t. t. Mēs pamazām pāriesim uz mākslīgo segumu, un tas, starp citu, nav visai vienkāršs moments, tas nekad nenāk viegli. Sagatavošanās periods turpinās, treniņu process atsāksies drīz, spēlēsim arī kontroles spēles. Kopumā, turpināsim darīt visu nepieciešamo, lai 15. martā būtu optimālā gatavībā. Ne reizi vien esmu sacījis, varu atkārtot vēlreiz – tieši tas ir “Ventspils” galvenais uzdevums.

Mihails Koroļovs,
FK “Ventspils” preses atašejs
e-mail: info@fkventspils.lv