Sestdien, 3. oktobrī, FK “Ventspils” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta maču. Čempionāta divdesmit pirmās kārtas ietvaros Viorela Frunzas komanda dzimtajās sienās tikās ar klubu “Valmiera”. Spēle bija ļoti svarīga abām komandām, tā sanāca interesanta, saspringta un dramatiska un noslēdzās ar kaujiniecisku neizšķirtu ar rezultātu 1:1. Un žēl, protams, ka neizšķirts: FKV bija ļoti tuvu svarīgai uzvaraim bet…

Vienīgos vārtus dzeltenzilo labā iesita pussargs Lukass Villela, augstasinīgi realizējot pendeli.

Spēlei bija ļoti liela nozīme. Cīņa par trešo vietu, cīņa par ceļazīmi uz Eirokausiem ar katru kārtu kļūst aizvien nesaudzīgāka, katrs punkts tabulā, tā teikt, zelta vērtē. No tā kaujiniecisks noskaņojums, saspringums, veselīga agresivitāte un vēlēšanās nepiekāpties ne centimetru laukumā – visu to skatītāji vēroja visas 90 kaujas minūtes, kura droši vien nevienu neatstāja vienaldzīgu.

Pirmais puslaiks vārtus neatnesa, kaut iespēju pietika gan laukuma saimniekiem, gan arī viesiem. “Ventspilij” bija pārsvars, teicama bija kustība, un, neskatoties uz “Valmieras” blīvo aizsardzību, iespējas uzbrukumā dzeltenzilie atrada. Diemžēl, neizdevās izgājienus noslēgt ar precīzu sitienu, bet arī ambiciozajam pretiniekam labi momenti palika neizmantoti – likumsakarīgas nulles līdz pārtraukumam.

Otrais puslaks izdevās vēl vairāk intriģējošs un interesants. Temps vēl palielinājās, abas komandas domāja tikai par uzbrukumu. Jau pašā puslaika sākumā dzelzsvīrs Abduls Gafars Mamāh kā siena izauga bumbas ceļā, kad rādījās, ka viesiem jau vairs nekas netraucēs atklāt rezultātu. Labais, veterān! “Valmiera” puslaika sākumā vispār uzbruka asāk, 59. minūtē, piemēram, ar meistarību paspīdēja Konstantins Mahnovskis, atsitot tuvu sitienu.

Bīstami bija arī dzeltenzilo uzbrukumi. Sasprindzinājums valmieriešu soda laukumā bija pastāvīgi, un vienā no uzbrukumiem bumbai, izskatījās, arī palikt vairs nebija kur, kā tikai izņemot Vlada Eleferenko vārtos. Brīnišķigs uzbrukums, divi varenie Kaspari (Kokins un Svārups) lieliski sagatavoja iespēju Jevgeņijam Kozlovam (īpaši laba bija pauze un piespēle no vecākā Kaspara!), nekļūdīga situācija – vārti?! Uh, nē! Sitiens Žeņam, diemžēl, nesanāca, garām mērķim, kaut dod uzbrucējam vēl desmit tādus momentus – viņš visus desmit pārliecinoši iesitīs. Bet tas ir futbols: kļudas un prieki tur vienmēr blakus. Žeņa, protams, drausmīgi pievīlās, pārdzīvoja ļoti stipri. Nekas, visādi gadās – jāsaņem gara spēku kulakā, un nākamajās spēlēs viss izdosies: vēl obligāti iesitīsi, Žeņa!

Bet iemesls vilties bija, saprotama lieta, milzīgs: tādā spēlē vieni vārti parasti izšķir savarīgā mača likteni. Kaut gan drīzumā FKV kā reiz atklāja rezultātu. Lieliskā Svārupa piespēle izveda izrāvienā Villelu, kuru soda laukumā vārtsargs atklāti notrieca – pendele. Brazīliešu diriģents sitienu veica trāpīgi – 1:0!

Diemžēl, noturēt uzvaras rezultātu “Ventspilij” neizdevās. Kaut kāds aptumsums gadījās vien pēc divām minūtēm pie parasta stūra sitiena. Centrējums soda laukumā, daudzas kājas, bet bumba atrada Žuljenu Selestinu, uz kura sitienu Mahnovskis reaģēt jau nekādi nevarēja – 1:1. Apbēdinoši, neveiksmīgi vārti, epizode, kad sekundes koncentrācijas zaudējums laukuma saimniekiem un viesu veiksme palīdzēja pretiniekam izbēgt no zaudējuma.

Žēl, protams… Ļoti apbēdinoši zaudēt tik svarīgos divus punktus. “Ventspils” pilnībā bija pelnījis uzvaru, parādot labu raksturu un uzvaras gribu. No otras puses, arī “Valmiera” zaudējumu kopumā, laikam, nebija pelnījusi. Neizšķirtu var nosaukt par taisnīgu rezultātu. Bet mums, protams, nekādi nav vieglāk. FKV ļoti gribāja uzvarēt, sitās par uzvaru līdz galam, bija tuvu ļoti vajadzīgajiem trīs punktiem, bet… Žēl.

Bet tas ir futbols! Nedrīkst ilgi pārdzīvot: priekšā jaunas svarīgas spēles. Nekas vēl karstajā Eirokausu cīņā – pakaļdzīšanās nav izšķirts galīgi! Tagad dzeltenzilos gaida pauze, izsaukta sakarā ar Latvijas izlases spēlēm. Svarīgi atgūt elpu, savākt emocijas un gara spēka kvalitātes vienā komandas kulakā izšķirošajam un noslēdzošajam smagās un nomocošās sezonas posmam. Cīnīsimies līdz galam!

Uz priekšu, “Ventspils”!

Optibet Virslīga 2020. 21. kārta

Ventspils – Valmiera – 1:1 (0:0)

Ventspils: Mahnovskis, Mčedlišvili, Sahņevičs, Ļitvinskis, Mamāh, Varshanidze, Ondongs Mba (Kokins, 67), Villela, Ulimbaševs, Kozlovs (Pjagbara, 84), Svārups

Rezervisti: Alampasu, Rehviašvili, Genajevs, Ļotčikovs, Kazims.

Valmiera: Eleferenko, Balodis, Kārkliņš (Punculs, 87), Jaunzems, Ndoie (Teišeira, 58), Gadrani, Silagadze, Selestins, Pape, Gueije (Badmus, 82), Diņs

Rezervisti: Soloha, Indrāns, Skopenko, Stepanovs.

Vārti: 1:0 Villela (86, ar 11 m soda sitienu), 1:1 Selestins (88).

Brīdinājumi: Mčedlišvili (26), Gadrani (40), Diņs (50), Eleferenko (85).

Tiesnesis: Artūrs Vītoliņš (Jelgava).

Ventspils. 3. oktobris. 206 skatītāji.

Pirmais puslaiks

Sitieni (vārtos): 7 (2) – 1 (0).
Stūra sitieni: 5 – 2.
Pārkāpumi: 7 – 4.
Aizmugures: 3 – 0.

Otrais puslaiks

Sitieni (vārtos): 8 (2) – 5 (3).
Stūra sitieni: 7 – 5.
Pārkāpumi: 3 – 6.
Aizmugures: 0 – 1.

Mihails Koroļovs,
FK “Ventspils” preses atašejs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Sadarbībā ar OC Ventspils.

Foto – FK Valmiera