ИСТОРИЯ

Без прошлого нет настоящего и будущего. Это аксиома. ФК «Вентспилс» основан в 1997 году, однако и раньше, разумеется, футбол в городе жил, развивался, и эти традиции и усилия многих людей в итоге и привели к созданию «желто-синего» клуба в том виде, в котором он живет сейчас.

В 2018 году в нашем клубе произошли серьезные перемены. Президентом клуба стал Адлан Шишханов, который сразу обозначил главные стратегические цели – возвращение ФКВ в ранг действительно сильнейшего клуба в стране, борьба только за первое место и максимально успешное выступление в еврокубках, сродни незабываемому выходу желто-синих в групповой турнир Лиги Европы в 2009 году. Задачи и цели стали даже более амбициозными и масштабными – выход в групповой турнир Лиги чемпионов. Всегда нужно стремиться к самым трудным и высоким достижениям! Пусть все у желто-синих получится…

Следующего большого трофея болельщикам желто-синих пришлось ждать три года. В 2017 году ФК “Вентспилс” завоевал свой седьмой Кубок Латвии, в драматичном финале победив клуб “Рига”. Эта победа стала очень серьезным достижением, учитывая что в целом желто-синие несколько лет подряд переживали довольно сложный период. Во многом кубковый успех, как и постоянная борьба ФКВ за место на пьедестале в чемпионате Латвии, стали возможны благодаря активной помощи команде со стороны городских властей и президента клуба Гунтиса Блумбергса. Он стал президентом ФКВ в 2012 году, возглавив наш клуб в печальный и тяжелый момент, сразу после безвременного ухода из жизни Юрия Беспалова.

Под руководством Гунтиса Блумбергса ФК “Вентспилс” провел пять лет и завоевал четыре трофея – два чемпионства и два Кубка Латвии.

Блестящим получился у “Вентспилса” и Юргиса Пучинскаса и сезон 2014 года. Желто-синие вновь (и досрочно!) выиграли чемпионский титул, опередив ближайшего преследователя на семь очков! ШЕСТОЕ ЗОЛОТО в клубной истории “Вентспилса”! Попутно чемпион страны обновил несколько клубных рекордов: 34 матча подряд без поражений, 17 побед подряд и 12 побед подряд в стартовых 12-ти турах первенства. Браво, “Вентспилс”!

Таким же Золотым сезоном получился и сезон 2013 года. “Вентспилс” вновь в блестящем стиле завоевал Кубок Латвии (в шестой раз в клубной истории) и на одном дыхании добыл чемпионский титул, выиграв золотые медали в пятый раз! Золотой дубль – третий в истории ФК “Вентспилс”! Впервые такое незабываемое и великолепное достижение покорилось наставнику Юргису Пучинскасу, который стал первым в истории латвийским тренером, в первый же полный год работы приведшим клуб к триумфу в главных турнирах страны!

2011. gadā “Ventspils” kārtējo reizi iekļuva Latvijas kausa finālā, kas jau ir sestā reize “Ventspils” kluba vēsturē, un lieliskajā stilā ieguva šo goda trofeju, kļūstot par pieckārtējo Latvijas kausa ieguvēju! “Ventspils” komandai izdevās brīnišķīgi noslēgt 2011. gada sezonu, iegūstot zelta medaļas Latvijas čempionātā, kļūstot par četrkārtēju Latvijas čempionu!

2010. gadā “Ventspils” kļuva par Baltijas līgas uzvarētāju, iegūstot visas iespējamās trofejas Baltijā!

2009. gadā “Ventspils” klubam izdevās, kā likās, neiespējamais: iekļūšana UEFA Eiropas līgas grupas turnīrā. Tas ir grandiozs panākums, kas iepriekš nav izdevies nevienam citam futbola klubam Baltijā! FK “Ventspils” pretinieki grupas turnīrā bija slaveni Eiropas klubi: “Sporting” (Portugāle); “Heerenveen” (Holande); “Hertha” (Vācija). Katrā no šīm spēlēm “Ventspils” guva punktus.

2008. gadā „Ventspils” otro reizi savā vēsturē piedalīsies UEFA Čempionu līgā. Un tāpat kā pirms gada, dzeltenzilo pretinieks atkal ir Velsas čempions – „Llanelli”.

2007. gada 17. jūlijā notika ilgi gaidītā FK „Ventspils” debija UEFA Čempionu līgā. Lieliska dāvana visiem faniem kluba desmitgades jubilejā! Dzeltenzilie sāka savu vēsturisko ceļu visprestižākā Eiropas kubu turnīrā Velsā, kur tikās ar vietējo komandu „TNS”. „Ventspils” pirmo vārtu autors Čempionu līgā ir uzbrucējs Vits Rimkus.

Pirmo uzvaru UEFA Čempionu līgā „Ventspils” guva nedēļu vēlāk, 25. jūlijā, savā laukumā pārspējot „TNS” ar rezultātu 2:1. Vārtus guva aizsargi Žans-Pols Ndeki un Deniss Kačanovs. Otrajā kvalifikācijas kārtā Romana Grigorčuka komandas pretinieks bija Austrijas klubs „Salzburg”, kuru vada leģendārais itāliešu treneris Džovanni Trapatonni.

2003. gadā FK „Ventspils” pirmo reizi savā vēsturē uzvarēja Latvijas kausa izcīņas turnīrā. FK „Ventspils” izcīnīja šo goda trofeju arī nākamos divus gadus pēc kārtas. Un galvenā trofeja – Latvijas čempionāta zelta medaļas – ilgu laiku palika neizcīnītas. Komanda vairakkārt bija sudraba un bronzas medaļu ieguvēja Latvijas čempionātā, bet klubā sapņoja tikai par pirmo vietu. Beidzot 2006. gadā FK „Ventspils” kļuva par Latvijas spēcīgāko klubu, izcīnot zelta medaļas Latvijas čempionātā!

Līdz pašai galvenajai kluba trofejai FK „Ventspils” noveda Ukrainas speciālists Romans Grigorčuks. Dažādos laikos komandu vadīja Krievijas treneris Boris Siņicins, Anglijas treneris Pols Ešvorts, Lietuvas treneris Sauļus Širmjaļis, Latvijas treneris Sergejs Semjonovs.

Neskatoties uz nelielu vecumu, FK „Ventspils” klubam ir bagāta un aizraujoša Eirokausu vēsture. Debija bija 1999. gadā Intertoto kausa izcīņā, kad FK „Ventspils” pēc divu maču summas izrādījās spēcīgāks par pazīstamo Norvēģijas klubu „Valerenga”. Turpmāk, FK „Ventspils” piedalījās tikai UEFA kausa izcīņā, dāvājot saviem līdzjutējiem aizraujošus mačus pret tādiem spēcīgiem un slaveniem klubiem kā Vācijas „Schtuttgart”, Norvēģijas „Russenborg”, Dānijas „Brondby”, Anglijas „Newcastle”. Neizšķirtu izbraukuma spēlē pret „Newcastle” (0:0) var nosaukt par vislielāko FK „Ventspils” sasniegumu. Bet vēl neaizmirstamāka ir sāncensība ar spēcīgu „Brondby” 2004. gadā, kuras rezultātā FK „Ventspils” izsita slaveno Dānijas klubu no UEFA kausa izcīņas.

Jauna, moderna, futbola kluba „Ventspils” vēsture sākas 1997. gadā, kad tas tika dibināts. 2007. gadā klubs, kas pārstāv Kurzemes pilsētiņu Ventas upes krastā ar 45 tūkstošu lielu iedzīvotāju skaitu, svinēs savu desmitgadu jubileju. Tik neilgā laikā FK „Ventspils” pārvērtās par vienu no Latvijas spēcīgākajiem klubiem. Ātri attīstoties un progresējot, FK „Ventspils” ātri izcīnīja nopietna Latvijas kluba reputāciju, un trofejas arī nelika sevi gaidīt.

Lūk, Vladimira Čikiņova komentārs par tām neaizmirstamām uzvaras dienām:

– Visi saprot, ka spēlēt komandā un būt par tās treneri pavisam nav viens un tas pats. Tas ir ļoti atbildīgs darbs, un vēl grūtāk ar to tikt galā, ja nākas sākt čempionāta vidū (sezonai komandu gatavoja V.Vetrenko). Man vairāk gribējās būt uz laukuma, nekā sēdēt malā un vērot komandu… Puiši ir malači! Nav iespējams izcelt kādu konkrētu spēlētāju. Protams, dažiem futbolistiem bija savi sportiskie panākumi, bet ir jārunā par kolektīvu kopumā. Par tādu kolektīvu, kas, ievērojot iekšējo disciplīnu, eksistēja draudzīgā atmosfērā un ieguva tiesības 1969. gadā tikt sauktam par Labāko klubu Latvijā.

Nākamais lielais „Ventas” panākums bija 1967. gadā, kad mēs izcīnījām Latvijas Kausu. Tas man palika atmiņā ar to, ka es finālā guvu otros vārtus, kas arī noteica spēles iznākumu. Ap to laiku mums jau izveidojās kaujas spējīgs kolektīvs, un jau 1969. gadā tas kļuva par zelta kolektīvu! „Venta” kļuva par čempioniem! Čempionāta gaitā mēs guvām 43 punktus, 20 spēlēs uzvarējām, 3 spēlēs nospēlējām neizšķirti un tikai 3 reizes zaudējām. Turklāt zaudējām tikai izbraukuma spēlēs: savus līdzjutējus tajā gadā nesarūgtinājām. Mēs guvām 45 vārtus un ielaidām 16. Mūs vadīja spēlējošais treneris, kas ir labi pazīstams ne tikai Ventspils, bet arī Latvijas futbola cienītājiem, Vladimirs Čikiņovs. Un, lūk, mūsu zelta sastāvs:
Leonids Virko, Konstantins Žurkevičs, Aleksandrs Busarovs, Valerijs Jašenko, Aleksandrs Troņevs, Arijs Šmerlings, Vladimirs Samohvalov, Aleksandrs Novašs, Nikolajs Čajevskis, Nikolajs Pozdņakovs, Vladimirs Čikiņovs, Viktors Jurinovs, Viktors Litviņenko, Aleksandrs Rakickis, Valentins Ipolitovs, Vladimirs Kutuzovs, Valentins Vetrenko, Genadijs Hrustaļovs.
Protams, uzvaras nenāk pašas par sevi. Tika ieguldīts milzīgs darbs kā uz laukuma, tā arī treniņos, lai gan tehniski materiālā bāze bija pieticīga. Ziemā trenējamies ostas zālē, bija treniņnometnes Piltenē, dažas reizes braucām uz Moldāviju. Nevar nepieminēt ciešus kontaktus ar bērnu sporta skolu, no kuras pie mums regulāri nāca talantīgā vietējā jaunatne. Starp citu, ja mūsdienīgos apstākļos ir limits uz ārzemju spēlētājiem, Tad tajos laikos komandas sastāvā obligāti bija jābūt diviem spēlētājiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem . Tādā veidā komandā parādījās V. Kutuzovs, V.Ivankovičs, N.Dišlovs un vēlāk J.Romaņenko, V.Fjodorovs un citi.
Protams, tika aicināti arī pieredzējušie spēlētāji, kas spēlēja meistaru komandās. Tie ri tādi spēlētāji kā V.Čikiņovs („Daugava”), V.Vetrenko, A.Arakeļans, L.Virko („Zvejnieks”). Un šīs jaunatnes un pieredzes sakausējums ļāva komandai iegūt vadošās pozīcijas Latvijā.

1963. gadā Ventspils guva tiesības spēlēt Latvijas čempionāta Virslīgā. Šīs tiesības tika izcīnītas sīvā cīņā četru Ventspils, Liepājas, Jelgavas un Rēzeknes pilsētu čempionu turnīrā. Toreiz komandu vadīja Roberts Priekalns. 1964. gadā debitējam Latvijas čempionātā, un ir jāsaka, ka debija bija diezgan veiksmīga. Ieguvām sesto vietu, kas jaunajai komandai, bez šaubām, ir diezgan labs sasniegums. Toreiz čempionātā piedalījās 14 komandas ar pietiekoši labu Rīgas un provinciālu klubu pārstāvniecību. Mums izcēlās Pauls Rubins, kas spēja gūt 15 vārtus mūsu pirmajā sezonā. Viņš vēlāk arī kļuva par komandas treneri, kura nākamajā gadā jau izcīnīja sudraba medaļas. Komanda tika veidota uz Ventspils tirdzniecības ostas bāzes.