FK “Ventspils” turpina gatavošanos kārtējam Latvijas čempionāta mačam. Svētdien, 23. maijā, dzeltenzilie viesos tiksies ar “Liepāju”. Mūs gaida kārtējais Kurzemes derbijs. Lai domātu par panākumu, vajadzīgi, saprotams, vārti. No kā tos gaidīt, ja ne no uzbrucējiem?! Vispirms jau no Marka Kurtiša, viena no šī čempionāta labākajiem snaiperiem. FK “Ventspils” oficiālā mājas lapa parunāja ar Marku, mēs apspriedām gan FKV neveiksmīgo startu, gan grandiozo pokeru “Mettas” vārtos, gan izmaiņas dzeltenzilo uzbrukuma spēlē. Mark – malacis, runāja interesanti, sarunāties bija patīkami. Nu bet par Jevgeņiju Landirevu, šo lielo snaiperi, mēs viņam drīzumā obligāti pastāstīsim…

– Mark, sāksim ar bēdīgu faktu. Tu tagad turnīra tabulā skaties?

– Jā, sanāk. Protams, brīnišķīgi zinu, kur tajā atrodas “Ventspils”. Protams, šis stāvoklis pavisam neiepriecina, smagi to pieņemt. Vēl jo vairāk, ka pēc spēles, esmu pārliecināts, mums jāatrodas augstāk. Ņemiet kaut vai pēdējo maču. Mums obligāti vajadzēja uzvarēt, gandrīz visas 90 minūtes atradāmies pretinieka laukuma pusē, un vien neizšķirts. Viņiem bija vien divi momenti un divi vārti. Protams, ļoti apbēdinoši.

– Piekrītu, stipra vilšanās. Vispār, daudz jau salasījušās spēles, kurās FKV punktus acīmredzami nepaņēma.

– Ļoti daudz! Ar RFS spēlējam neizšķirti, kaut arī vēl pie rezultāta 0:0 mums pietika momentu iesist, un kopumā mēs toreiz uzvaru pilnībā bijām pelnījuši. Un ar “Daugavpili”?! Viņiem vispār nekā uzbrukumā nebija, bet kuriozus vārtus no stūra sitiena viņi iesita. Tas pats ar “Liepāju”: mēs daudz uzbrukām, bet viņi gandrīz visu laiku aizsargājās, bet vienā momentā iesita – atkal zaudējums. Varējām paņemt punktus arī abās spēlēs ar “Valmieru”. Jā, viesos mēs nospēlējām neveiksmīgi, nekas nesanāca, bet 0:0 bija līdz 89. minūtei. Bet mājās, iesistu es pendeli, rezultāts kļūtu 1:2, un uz emocijām viss varēja būt. Par spēli ar “Noah” arī nav ko runāt – bija jāuzvar. Kopumā, zaudējām ļoti daudz punktu, kas, protams, stipri sarūgtina.

– Par uzbrukumu parunāsim atsevišķi. Bet lūk, jautājums par aizsardzību. Kā tev, uzbrucējam, liekas, kādēļ aizsardzībā gadās tādas rupjas kļūdas?

– Grūti viennozīmīgi atbildēt. Tiešām, diemžēl, pārāk viegli ielaižam. Skaidrs, ka neviens no puišiem nedomā kļūdīties, bet futbolā gadās viss. Visi kādreiz zaudējam uzmanību, koncentrāciju, cenšamies epizodē, kur prasās vienkāršība, izdomāt kaut ko neparastu. Reizēm vajag vienkārši izsist bumbu kaut kur tālāk, nevis censties kaut ko izdomāt.

– Neizšķirts ar “Noah”. Rezultāts – vilšanās, un stipra. Marks Kutišs atnāk mājās un…

– Mēģinu analizēt spēli. Konkrēti biju pēc šīs, protams, ļoti sarūgtināts, izjutu skumjas domas. Jā, iesitu, tas patīkami, bet komanda neuzvarēja, un tas ir pats galvenais. Lūk, arī sāc sevī rakties – ko izdarīji ne tā, kur varēji nospēlēt labāk? Stipri pārdzīvoju. Ja komanda neuzvar, nekad nebūsi apmierināts.

– Tā “rakšanās” – ilgs process?

– Nē, neteikšu, ka ilgi. Nāk jauna diena, nāk jauns treniņš, iegrimsti darbā un sāc gatavoties nākamajam mačam. Tur jau jāaizmirst veci pārdzīvojumi.

– Sezona veidojas tā, ka nevienam no dzeltenzilajiem tā, saprotama lieta, pozitīvas emocijas, diemžēl, pagaidām nenes. Grūti tā – bez pozitīva?

– Protams. Psiholoģiskais slogs spiež. Nav viegli tikt vaļā no jautājumiem – tādiem, nu kāpēc lietas nesokas? Vai – nu kāpēc šodien atkal nesanāca uzvarēt? Saproti, ka recepte priekš labošanās var būt tikai viena: caur treniņiem, caur neatlaidīgu darbu mēs visi kopā varam izkļūt no turnīra bedres.

– Lai nezaudētu, vajadzīga uzticama aizsardzība. Lai uzvarētu, vajadzīgi vārti. Mūžīgas un vienkārās patiesības. Kurtišs savu fantastisko pokeru veica 1. maijā, tā bija 9. kārta. Kādēļ agrāk iesist pavisam neizdevās?

– Jā jau, mums vārti pavisam nedevās. Vispār nevarējām iesist! Visi visapkārt iesita, izņemot mūs. Protams, ko tādu bija sarežģīti saprast. Katrā spēlē kaut kā pietrūka, kaut kur kaut kāda sīkuma. Domāju, pirmām kārtām tas ir psiholoģisks jautājums. Smaga nasta spiež psiholoģiski, un tu zaudē pārliecību un aukstasinību. Un sāc atteikties no ierastās spēles, mēģini kaut ko izdomāt. Man tā arī bija. Gan līdz pokeram “Mettas” vārtos, gan jau pēc. Ar “Riga” ir momenti, ar RFS – arī, ar to pašu “Valmieru” – tāpat. Sāc tādā pat asā epizodē, kādu iepriekšējā spēlē izmantoji, darīt kaut kādas neizskaidrojamas lietas, vai steigties, vai, otrādi, kavēties. Tas viss no nerviem un pārdomām. Nevajag neko izdomāt: jāsit pa vārtiem, tādēļ, ka tikai pēc sitiem nāk vārti!

– Lūk, tu arī izvedi ideālu formulu. Tā pilnā mērā nostrādāja, kad Kurtišs iesita 4! Neticams pokers, bravo, Mark. Tu siti un iesiti. Saki, tev pirms tam sapņos nerādījās Messi vai Krištianu Ronaldu, un sapnī tu biji līdzvērtīgs šiem interesantajiem puišiem?

– (Smejas). Nē, nekā tamlīdzīga, nekas man sapnī nerādījās. Nebija nekā neparasta, neordināra – gatavojos, kā parasti. Pirms spēles domāju, ka vienkārši sitīšu, ja būs tāda izdevība. Un lūk, ātri iesitu pirmos vārtus: aizvilku bumbu un situ. Pēc tam, kā svaru bumbas no kājām nokrita, spēle jau gāja viegli. Kad iesitu otros vārtus, jau, kā saka, pilnībā nostrādāja vārtu izjūta. Pēc tam labi trešie vārti, bet pēc tam arī ceturtie, par kuriem jāpateicas Kristeram Neilandam. Tā kā viss bija diezgan vienkārši. (Smaida).

– Kuri vārti tev īpaši atmiņā? Man personīgi trešie. Tu tur visu izpildīji ļoti klasiska uzbrucēja stilā.

– Paldies, man arī vairāk tieši trešie patika. Mēs atstrādājām aizsardzībā, pēc tam labi izbnesa bumbu, aizvilku nedaudz bumbu un ar kreiso situ tālajā stūrī. Lieliski, ka viss tik veiksmīgi sanāca.

– Jautājums, kurš visus toreiz uztrauca. Kāpēc nesiti pendeli?! Piektie vārti spēlē bija pavisam tuvu.

– Protams, sist es gribēju, biju pārliecināts par saviem spēkiem, spēle gāja. Bet komanda nolēma, lai sit Andelkovičs. Vajag arī citam uzbrucējam sajust vārtu garšu, un esmu priecīgs, ka Darko iesita. Tā kā nevīlos, ka neiesitu 5. Pokers – tas ar pavisam nav slikti. (Smaida).

– Vai zini, kāds ir “Ventspils” rekords iesistajiem vārtiem spēlētājam vienā spēlē?

– Uzzināju tikai pēc mača, Butrikam 5 vārti. Iespējams, ja zinātu mača laikā, vai komanda zinātu par iespējamo rekordu, tad arī sistu pendeli.

– Es, protams, zināju, bet, lūk, aizmirsu tev pateikt.

– Nekā briesmīga. (Smaida).

– Bet zināji, kurš FKV vēsturē vienā spēlē iesitis 4+ vārtus?

– Atkal jau, uzzināju tikai pēc mača. Butrikam – 5, vēl leģionārs Landirevs un Rimkus, kuram divi pokeri.

– Viss tiesa. Tev šie futbolisti vispār zināmi?

– Landirevu nezinu. Par Butriku zinu, ka tas bija labs uzbrucējs, bet viņa spēlei nesekoju. Bet lūk, par Rimku zinu ļoti labi – tas bija ļoti spēcīgs uzbrucējs. Kad es biju pavisam jauns puisis, tad bieži skatījos viņa spēli, man patikās, kā viņš guva vārtus – daudz un dažādos veidos. Ļoti labs uzbrucējs.

– Vitas, piekrītu, pilnīgi unikāls futbolists. Viņš ir ne tikai “Ventspils” leģenda un labākais spēlētājs kluba vēsturē, bet arī viens no spēcīgākajiem uzbrucējiem, kurš vispār spēlējis Latvijas čempionātā. Tā kā novēlu tev atkārtot viņa sasniegumu un pārsteigt visus mūs ar vēl vienu pokeru.

– Paldies, ceru, kaut kad arī izdosies.

– Spēle, kurā iesit 4 – tā ir labākā spēle dzīvē?

– Jā, protams, šo spēli tiešām var nosaukt par labāko manā karjerā. Nekad agrāk nebiju iesitis vairāk par vieniem vārtiem mačā, bet te uzreiz četri. Lieliski iekļūt kluba vēsturē un atrasties tādā elites kompānijā starp labākajiem “Ventspils” uzbrucējiem.

– Pēc mača tuvinieki droši vien apbēra ar jautājumiem, sak, Mark, kā tas notika?!

– O, jā, protams. (Smaida). Pēc mača ieslēdzu telefonu, bet tur ļoti daudz sūtījumu, visi apsveic, visi redzamā šokā atrodas. Tik arī prasa: “Ko tu pirms spēles tādu apēdi?!” (Smejas). Protams, bija ļoti patīkami saņemt tik daudz apsveikumu. Paldies visiem.

– Pēc vārtiem pret “Noah” apsveikumu droši vien bija mazāk. Bet tie, laikam, paši skaistākie no taviem pieciem čempionātā. Piekrīti?

– Jā, tā arī ir. Skaisti vārtri. Iepriecināja, ka mēs iesitām vārtus situācijā, pie kuras daudz strādājam treniņos. Igors Kičigins visu laiku prasa spēlēt uz apsteigšanu, visu laiku būt gataviem asām darbībām uzbrukumā. Tur tā arī bija: sākumā Andrejs Sahņevičs izdarīja labu garo piespēli, pēc tam Niks Dusalijevs klasiski nometa bumbu ar galvu, bet man izdevās nospēlēt uz apsteigšanu un precīzi uzsist. Tagad gaidu no Duses piespēli ar kājām. (Smaida).

– Atcerēsimies citu zīmīgu epizodi ar tavu dalību. Tu to jau pieminēji – pendeli ar “Valmieru”. Nopelnīji tu to brīnišķīgi, bet sitiens…

– Jā, tad jutu, ka aizsargs atdos bumbu atpakaļ vārtsargam, gribēju viņu apspēlēt un iesist jau tukšos vārtos. Bet mani notrieca, pendele. Treniņos iesitu, un šeit nolēmu, ka sitīšu no sevis kreisajā stūrī. Bet pēdējā brīdī nezin kādēļ pārdomāju. Nedrīkst mainīt jau pieņemtu lēmumu! Lūk, arī uzsitu slikti, vāji, sitiens pavisam nesanāca.

– Nekas, vēl iesitīsi. Vēl jo vairāk, ka, pēc manām domām, patreiz FKV uzbrukumā darbojās daudz labāk, kā sezonas sākumā. Ar jauna trenera atnākšanu mēs sākam daudz vairāk spēlēt priekšā. Protams, arī agrāk tā gribējās spēlēt, bet nesanāca. Bet tagad sanāk. Pareizs novērojums?

– Domāju, jā. Mēs tiešām esam sākuši daudz vairāk spēlēt priekšā, sākuši daudz vairāk centrēt no flangiem, sākuši savādāk virzīties uzbrukumā. No tā arī momenti. Ja ir iespēja sitienam, cenšamies uzreiz sist, bet nevis meklēt citu turpinājumu. Agrāk tomēr vairāk centāmies kontrolēt bumbu, un tas ne vienmēr noveda pie asuma. Tagad spēle uzbrukumā izmainījusies.

– Gribas ticēt, ka tas izpaudīsies arī 23. maijā, Kurzemes derbijā. Mēs varam gaidīt punktus šajā grūtajā mačā?

– Esmu pārliecināts, ka jā. Nevajag domāt par neizšķirtu, jādomā par uzvaru! Protams, nebūs vienkāršs mačs, bet pretinieks tomēr arī atrodas ne tajā labākajā noskaņojumā. “Liepājai” jau seši zaudējumi, mums tikai par vienu vairāk. Tā kā jāiziet laukumā un jāsitas par trīs punktiem.

– Paldies, Mark, bija interesanti ar tevi parunāt. Novēlu iesist. Un pēdējais, ticamāk, pats svarīgākais jautājums. Tici, ka “Ventspils” izlabos situāciju un pacelsies turnīra tabulā?

– Ticu. Galvenais daudz strādāt treniņos, nenolaist rokas, nekreņķēties un atdot spēlē maksimāli iespējamo. Tad, nešaubos, “Ventspils” uzlabos savu turnīra situāciju.

Mihails Koroļovs,
FK “Ventspils” preses atašejs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Sadarbībā ar OC Ventspils.