Nākamais lielais „Ventas” panākums bija 1967. gadā, kad mēs izcīnījām Latvijas Kausu. Tas man palika atmiņā ar to, ka es finālā guvu otros vārtus, kas arī noteica spēles iznākumu. Ap to laiku mums jau izveidojās kaujas spējīgs kolektīvs, un jau 1969. gadā tas kļuva par zelta kolektīvu! „Venta” kļuva par čempioniem! Čempionāta gaitā mēs guvām 43 punktus, 20 spēlēs uzvarējām, 3 spēlēs nospēlējām neizšķirti un tikai 3 reizes zaudējām. Turklāt zaudējām tikai izbraukuma spēlēs: savus līdzjutējus tajā gadā nesarūgtinājām. Mēs guvām 45 vārtus un ielaidām 16. Mūs vadīja spēlējošais treneris, kas ir labi pazīstams ne tikai Ventspils, bet arī Latvijas futbola cienītājiem, Vladimirs Čikiņovs. Un, lūk, mūsu zelta sastāvs:
Leonids Virko, Konstantins Žurkevičs, Aleksandrs Busarovs, Valerijs Jašenko, Aleksandrs Troņevs, Arijs Šmerlings, Vladimirs Samohvalov, Aleksandrs Novašs, Nikolajs Čajevskis, Nikolajs Pozdņakovs, Vladimirs Čikiņovs, Viktors Jurinovs, Viktors Litviņenko, Aleksandrs Rakickis, Valentins Ipolitovs, Vladimirs Kutuzovs, Valentins Vetrenko, Genadijs Hrustaļovs.
Protams, uzvaras nenāk pašas par sevi. Tika ieguldīts milzīgs darbs kā uz laukuma, tā arī treniņos, lai gan tehniski materiālā bāze bija pieticīga. Ziemā trenējamies ostas zālē, bija treniņnometnes Piltenē, dažas reizes braucām uz Moldāviju. Nevar nepieminēt ciešus kontaktus ar bērnu sporta skolu, no kuras pie mums regulāri nāca talantīgā vietējā jaunatne. Starp citu, ja mūsdienīgos apstākļos ir limits uz ārzemju spēlētājiem, Tad tajos laikos komandas sastāvā obligāti bija jābūt diviem spēlētājiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem . Tādā veidā komandā parādījās V. Kutuzovs, V.Ivankovičs, N.Dišlovs un vēlāk J.Romaņenko, V.Fjodorovs un citi.
Protams, tika aicināti arī pieredzējušie spēlētāji, kas spēlēja meistaru komandās. Tie ri tādi spēlētāji kā V.Čikiņovs („Daugava”), V.Vetrenko, A.Arakeļans, L.Virko („Zvejnieks”). Un šīs jaunatnes un pieredzes sakausējums ļāva komandai iegūt vadošās pozīcijas Latvijā.