FK “Ventspils” turpina gatavošanos garās un grūtās sezonas izšķirošajam nogrieznim. Pavisam drīz ļoti svarīgs mačs ar “Riga” (mājās, 12. septembrī), pēc tam aizraujoša Eiropas Līgas spēle pret “Rosenborg” (mājās, 17. septembrī, bez līdzjutējiem). Saspringtā cīņa tikai sākas!

Dzeltenzilajiem šajās spēlēs nepalīdzēs pussargs Guga Palavandišvili, atstājot FKV. Pirms aizbraukšanas emocionālais gruzīnu futbolists, kurš laukumā vienmēr atšķīrās ar neapturamu kaisli un galēju pašatdevi, vērsās pie FKV līdzjutējiem un nesenajiem partneriem ar speciālu uzrunu.

Guga, protams, neslēpa emocijas (viņš to arī neprot!), drausmīgi pārdzīvoja, bija aizkustinoši patiess un, likās, knapi valdīja asaras.

FK “Ventspils” pussarga Gugas PALAVANDIŠVILI komentārs:

– Draugi, visiem, kuriem nav vienaldzīgs FK “Ventspils”, tieši pie jums es vēršos un, ticiet, runāt man patreiz ļoti smagi. Esmu gruzīns, emocionāls cilvēks, un noturēties man ļoti grūti. Gribu teikt, ka atstāju FK “Ventspils”, un šis lēmums man nāca neticami smagi, laikam, viens no pašiem smagākajiem lēmumiem dzīvē.

Zinu, ka “Ventspils” pārdzīvo ne to vienkāršāko momentu, pamest klubu man ļoti smagi, bet reizēm dzīvē apstākļi stiprāki par mūsu lēmumiem. Pirmām kārtām, gribētu pateikties kluba prezidentam par sapratni un par to, ka smagā momentā viņš nāca man pretim. Nekad neesmu slēpis, ka mūsu attiecības ar Adlanu – tās nav vienkārši attiecības prezidents – spēlētājs. Priekš manis tas ir tuvs cilvēks, kurš vienmēr un visā mani atbalstīja, tas ir mans brālis, un es lepojos, ka varu viņu tā saukt. Mēs esam tuvi draugi: tā bija un tā būs vienmēr. Nekad mūsu attiecībās nav bijis jautājuma par kaut kādu naudu, tā nekad nav bijusi pirmajā plānā, un tagad mans aiziešanas iemesls pilnībā ar to nekādi nav saistīts. Mana aiziešana – tas ir tikai mans lēmums, un tā sanācis, ka citas izvēles man tagad nebija.

Pasvītroju, ka, atstājot “Ventspili”, es atstāju ģimeni. Tieši tādas jūtas manī ir tagd, tādēļ man ļoti sāpīgi. Nekad agrāk manā karjerā nebija komandas, kura būtu man par tādu dzimtas māju, kāds kļuva “Ventspils”. Es varētu aiziet bez vārdiem, klusējot, bet speciāli palūdzu izteikties, lai publiski izteiktu savu attieksmi pret klubu, kurš vienmēr paliks manā sirdī.

Vai es ticu, ka “Ventspils” izlabos savu stāvokli tabulā? Absolūti esmu par to pārliecināts! Zinu, kā šie puiši un treneru štābs strādāja visu šo grūto laiku, cik pacietīgi un galēji prasīgi viņi bija paši pret sevi. Zinu, kāds kaujiniecisks gars šiem cilvēkiem, zinu, kādu futbola līmeni viņi spēj parādīt. Zinu, kā visi palīdz viens otram un sitas cits par citu. Ne par cik par viņiem nešaubos! “Ventspils” noteikti panāks uzvaras Latvijas čempionātā, “Ventspils” sagādās daudz problēmu “Rosenborg”, un es ticu, ka FKV pa spēkam apiet norvēģu klubu.

Gribētu pateikt lielu paldies līdzjutējiem. Paldies jums par atbalstu! Mēs ne vienmēr jūs iepriecinājām, bet jūs vienmēr bijāt ar komandu un jūsu ticība darīja mūs stiprākus. Gribu pateikties treneru štābam, visiem kluba darbiniekiem un, protams, maniem brāļiem – futbolistiem. Man bija gods iziet laukumā kopā ar jums!

Mihails Koroļovs,
FK “Ventspils” preses atašejs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv