Dzeltenzilais sagatavošanās darbs turpinās. Viorela Frunzas komandas treniņprocess atpūtu un apstāju nepazīst. Pilnībā nevar traucēt tam arī laika apstākļu kaprīzes: vairākas dienas šajā pusē valda stiprs vējš.

Jau rīt, 9. februārī, FKV gaida pisātināta spēļu programma. No rīta mačs ar zvaigžņoto “Shakhtar”, vakarā – ar cieto un spēcīgo “Rotor” no Volgogradas. Tas būs ļoti sarežģīti un ļoti interesanti!

Nu bet pagaidām līdz interesantajām spēlēm atliek laiks. Darbs turpinās, viens aizraujošs vingrinājums nomaina citu. Tikko kā noslēgusies kārtējā saspringtā nodarbība, spēlētāji tik tikko guvuši atelpu. Un te jau žurnālista jautājumi. Šajā reizē Eduardam Tīdenbergam, ar kuru mēs atcerējāmies maču ar Maskavas “Dinamo” un nedaudz apspriedām spēli ar “Shakhtar”.

– Edik, nemanot aizskrējusi nedēļa treniņnometnes. Pagaidām galvenais iespaids – spēle ar “Dinamo”?

– Protams, tas pagaidām pats zīmīgākais notikums.

– Tad pastāsti par to sīkāk.

– Uzreiz bija skaidrs, ka mūs gaida ļoti interesanta spēle. Pretinieka līmeni sajutām uzreiz. Redzams, ka “Dinamo” – komanda ar vārdu, Eiropas vēriena. Spēlētāji individuāli ļoti atzīstami. Nevaru, tiesa, teikt, ka redzēju kaut ko kosmisku, bet tas, ka klase augsta, bez šaubām. Jo patīkamāk bija nospēlēt ar tādu pretinieku līdzīgi.

– Kontroles spēle, tas pieļauj, ka pretinieka skaļais vārds lielu uztraukumu tomēr neizsauc?

– Jā, tieši tā. Protams, to, tā teikt, normālo satraukumu, kas vienmēr ir pirms oficiālas spēles, es personīgi nesajutu. Biju mierīgs, kā, pēc manām domām, arī visa komanda.

– Kas bija pats svarīgākais spēlē tieši priekš tevis?

– Laikam, epizodes ar uzbrukumu uzsākšanu. Kļūdīties nekad negribas, bet dinamieši centās darīt priekš tā maksimumu iespējamo. Neteikšu, ka viņi stādīja neatrisināmus uzdevumus, bet vienkārši, protams, nebija.

– Pats patīkamākais – vārtu piespēle?

– Protams. Nekā tur īpaša, jāsaka, nebija. Ieraudzīju, ka viņiem pie tuvā vārtu staba augumā nelieli spēlētāji, nolēmu padot šajā zonā. Domāju, tur parādīsies Kaspars, bet izrādījās Andrejs un visu izpildīja brīnišķīgi.

– Bet lūk, pats nepatīkamākais laikam bija “standarts” beigās. Kas tur atgadījās?

– Personīgi es nepareizi ieņēmu pozīciju un nepareizi novērtēju situāciju. Pēc spēles, godīgi sakot, pat ne visai to apzinājos, bet pēc tam teorētiskajās nodarbībās visu ieraudzīju, treneri iztirzājot akurāti norādīja uz pozicionālo kļūdu. Protams, stipri sarūgtinājos, bet labāk jau lai kļūdas tagad treniņnometnē gadās, ne oficiālajā sezonā.

– Pie tavas aizsarga lomas visi, laikam jau pierada. Bet otrajā puslaikā tev bija arī uzbrūkošas iespējas…

– Jā, izdarīju pāris sitienus. Vienmēr vaktēju atlecošas bumbas, ja tās var būt konkrētajā situācijā. Bet sitieni, diemžēl, ne visai padevās. Pagaidām, redzams, vēl ne visai esmu ļoti gatavs bumbas izkaisīt pa “devītniekiem”. (Smaida).

– Priekšā FKV gaida vēl zvaigžņotāks pretinieks – “Shakhtar”. Neticu, ka nevar izjust zināmu bijību pirms tikšanās ar tādu varenu klubu.

– Protams, tādu spēli nenosauksi par ikdienišķu treniņnometnē. “Shakhtar” – slavena un augstas klases komanda, kura spējīga Eiropā apspēlēt jebkuru pašu slavenāko pretinieku. Individualitātes tur sapulcinātas vienkārši super. Acīmredzami, tāda kluba spēlēm pastāvīgi seko daudz speciālistu. Dzirdēju, ka arī Latvijas izlases Dainis Kazakevičs būšot. Dabīgi, ka tāds mačs mums nevar būt neinteresants! No otras puses, tas jau tikai kontroles mačs. Un tā ir brīnišķīga iespēja pārbaudīt savas patreizējās spējas un gatavību pašā nopietnākajā līmenī. Man pašam interesanti saprast: uz ko es esmu spējīgs pret “Shakhtar”? Domāju, tas ir aktuāli visiem maniem partneriem komandā. Protams, ar cieņu attiecamies pret tādu klubu, bet nekādu baiļu nav un nevar būt. Tāda kalibra komandas parasti spēlē pašas un ļauj spēlēt pretiniekam. Saprotams, ka būs grūti, bet sitīsimies, turpinot plānoto gatavošanos sezonai.

– Lūk, tu pilnībā pareizi un detalizēti izskaidroji par maču ar Ukrainas superklubu. Tad, noslēgsim sarunu, atcerēsimies pagājušo un tavu pirmo pilnvērtīgo pirmssezonas treniņnometni. Tā bija tieši Turcijā. Kaut kas palicis atmiņā?

– Liekas, viss bijis tik nesen, bet tai pašā laikā pagājuši jau vairāki gadi. Grūti kaut ko īpašu atcerēties. Atceros jocīgu situāciju, kad spēlētāju, kurš pirmo reizi dzīvē treniņnometnē, pieredzējušie futbolisti negaidīti iemeta baseinā. Bet es kā reiz no šīs slapjās procedūras paglābos! (Smejas).

– Tagad te tomēr visai vēsi priekš lidošanas baseinā…

– Pieļauju, jā. Ar tādu pārbaudījumu varētu tikt galā tikai mūsu daudzpieredzējušais dzelzs masāžists. Ja Vasiliču draudzīgi iemestu baseinā, viņš tur, laikam, vēl pusstundu peldētu! (Smaida).

Mihails Koroļovs,
FK “Ventspils” preses atašejs
e-mail: info@fkventspils.lv