FK “Ventspils” futbolisti turpina gatavošanos jaunajai sezonai. Viorela Frunzas komanda trenējas dzimtajās sienās, Ventspilī – nodarbības zālē mainās ar nodarbībām laukumā. Viss akurāti, pēc plāna, sen izstrādāts gatavošanās grafiks nobīdes nepazīst.

Nobīdes nepazīst arī 20 gadīgais FK “Ventspils” un Latvijas jaunatnes izlases aizsargs Dmitrijs Ļitvinskis. Strādā šis kautrīgais un atbildīgais puisis vienmēr no sirds, atstājot laukumā visus spēkus bez atlikuma. Īsts dzelzs cilvēks, kurš nepazīst šaubas un šķēršļus – trenera uzdevums saņemts, tas jāizpilda maksimāli kvalitatīvi!

Un novērsties no darāmā Dima nemīl. Sen gribējās parunāt ar šo mierīgo un labsirdīgo puisi, kuram futbols pirmajā vietā, bet viņš nemainīgi un pieklājīgi atsacījās. Sak, ko man stāstīt, ir citi cienīgāki puiši, kuri sarunās ar presi jūtas, kā zivs ūdenī. Protams, ir, par to nestrīdēsies. Bet arī ar Dimu bija interesanti sarunāties, un šodien beidzot šis patīkamais notikums piepildījās.

Saruna sanāca laba, aizsargs izsacījās atbildīgi un bez liekiem epitetiem. Ticami, spriestspējīgi un zinoši, kā Dmitrijs Ļitvinskis vienmēr arī darbojas laukumā.

– Dima, FKV Turcijas treniņnometne – jau vēsture, bet fundaments visai garajai sezonai tiek ielikts tieši tur, tā kā mēs nevaram neapspriest šo karsto laiku. Kādus iespaidus atstāja treniņnometne?

– Pašus labvēlīgākos. Par sagatavošanās apstākļiem pat nav ko spriest, tie bija pašā augstākajā līmenī. Ļoti labi pastrādājām, bija interesants treniņprocess un ļoti labas spēles ar spēcīgiem pretiniekiem. Katra no tām – nenovērtējama pieredze jebkuram futbolistam, vēl jo vairāk jaunam. Pēc manām domām, visa mūsu komanda no dienas dienā kļuva labāka, un arī pats jutu, ka kļūstu spēcīgāks. Tā kā treniņnometne sanāca ļoti vērtīga un nesa tikai pozitīvas emocijas.

– Lūk, kas mani īpaši interesē: tu vispār kaut kad piekūsti?! Citādi, vērojot tevi no malas, likās, ka Ļitvinskis – absolūts dzelzs cilvēks, kuram vispār svešs nogurums!

– Nu tas ir mānīgs iespaids. (Smaida). Protams, noguru, un reizēm arī ļoti stipri. Piemēram, otrās nedēļas beigās, kad jau fiziskā slodze lika just, un morāli nenācās viegli. Kas, starp citu, atspoguļojās mačā ar “Ruh”, kurā, laikam, neviens no mums nenospēlēja savā līmenī. Es katrā ziņā jutu nogurumu. Bet tā arī jābūt: tomēr treniņnometne – tas ir ļoti nopietns darbs, kas prasa lielu piepūli.

– Atkal jau vērojums, pēc spēļu iznākuma. Pēc manām domām, tu nezaudēji cīņu nevienā divcīņā.

– Godīgi sakot, precīzi neatceros. (Smaida). Kādas īpaši nesaudzīgas saķeršanās jau ar nebija, un it kā tiešām lielākā daļa divcīņu bija manas.

– Katrā mačā tu nemainīgi izgāji ar pirmajām minūtēm. Kura spēle atmiņā vairāk par citām?

– Nosaukšu divas – pret “Dynamo” un “Ahmat”.

– Šajā sarakstā nenonāca Doņeckas “Shakhtar”. Dabīgi, tas izbrīna.

– Par “Shakhtar” es, saprotams, neaizmirsu. (Smaida). Vēl jo vairāk, ka tas bija, bez šaubām, spēcīgākais pretinieks treniņnometnē. Nenosaucu tādēļ, ka šajā mačā nācās ļoti smagi, bet spēlēs ar “Dynamo” un “Ahmat” bija vieglāk, un arī es pats, kā man liekas, nospēlēju tad veiksmīgāk, kā pret ukraiņu klubu.

– Kā tas izpaudās?

– Jutu tādu labu pārliecību par saviem spēkiem, un spēles gaitā daudz kas, kā man liekas, sanāca labā līmenī. Kaut gan pretinieku klase bija visai solīda. Ar to pašu “Ahmat” spēlēju neierastā pozīcijā, bet diskomfortu pavisam nejutu, vienmēr atradu variantus uzbrukuma sākumam un t. t. Bez tam, spēle ar “Ahmat” atmiņā vēl arī tādēļ, ka “Ventspils” uzvarēja, bet tas vienmēr ir ļoti patīkami.

– Mači pret Ukrainas superklubu un Krievijas Premjerlīgas klubiem – tie ir Eirokausu līmeņa mači, neskatoties uz to, ka tās ir tikai spēles treniņnometnē. Piekrīti tādam vērtējumam?

– Jā, tā arī ir. Domāju, tas ir ne pirmā vai otrā Eiropas Līgas raunda līmenis, bet noteikti augstāk, ņemot vērā mūsu pretinieku kopējo klasi. Protams, treniņnometnē mači neoficiāli, bet es neteikšu, ka tas jau tik ļoti piezemē to līmeni. Nē. Pietiekoši, piemēram, vienkārši paskatīties uz futbolistu līmeni tajā pat “Shakhtar” – tie ir ļoti spoži meistari! Eirokausu starta raundos tādus spēlētājus nesatiksi.

– Vai korekti salīdzināt tādus mačus ar ar Latvijas čempionāta mačiem? Vai tomēr jau, ņemot vērā dažādo atbildības līmeni, salīdzinājumi nevietā?

– Pēc manām domām, salīdzināt var pilnīgi. Un es salīdzinātu mūsu spēles Turcijā ar mūsu spēlēm pret mūsu tiešajiem konkurentiem Latvijas čempionātā – tās ir līdzvērtīgas. Iespējams, mačos treniņnometnē psiholoģiski daudz vienkāršāk, toties “Riga”, RFS vai tās pašas “Liepājas” futbolistu klase tomēr objektīvi zemāka, kā spēlētājiem no tām komandām, ar kurām FKV tikās treniņnometnē.

– Tu atcerējies maču ar “Ruh”, un tur bija epizode, kad pēc tava efektīga sitiena ar galvu bumba trāpīja pārliktni. Nezinu, kā tu pats, bet personīgi es stipri pārdzīvoju: ļoti gribējās, lai tieši tu iesistu, tādēļ, ka esi pelnījis to ar savu neatlaidīgo darbu un disciplīnu.

– Paldies, bet veiksmes pietrūka. Normāli sevi piedāvāju, aizgāju no sedzēja, uzsitu labi, bet… Protams, ļoti gribas iesist! Ceru, Latvijas čempionātā tas drīzumā notiks.

– Obligāti notiks. Ja kaut kas nesanāk, ilgi meklē vainu sevī?

– Nevaru teikt, ka ilgi. Spēle beidzas, un, protams, kaut ko analizē, izņem kādu momentu. Bez tam, treneri vienmēr izsmeļoši norādīs, kur darbojies nepareizi. Dabīgi, ļoti uzmanīgi klausos, tādēļ, ka ļoti negribas, lai kāda kļūda atkal atkārtotos nākamajā mačā. Bet kopumā nenosaukšu visu procesu par kādu nopietnu rakšanos sevī: dienu pēc spēles koncentrējies jau uz jaunu maču, jaunā treniņā.

– Konkurence FKV augsta, dzeltenzilo aizsardzības līnija piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Kā tev, starp citu, kompānijā ar Giorgi Rehviašvili un Andreju Sahņeviču?

– Teicami futbolisti, kuriem liela pieredze. Ar tādiem spēlētājiem laukumā vienmēr vienkāršāk, jūties pārliecinātāk. Viņi vienmēr zin, kā nospēlēt jebkurā epizodē, vienmēr palīdzēs un pateiks priekšā un nedara laukumā neko lieku. Jaunam spēlētājam tas ir milzīgs pluss.

– Bet tas ir arī nopietns izaicinājums jaunajiem spēlētājiem.

– Jā, tā ir vienmēr, kad sastāvā daudz izmaiņu. Pēc manām domām, kā reiz centra aizsargu pozīcijā konkurence stipri izaugusi. Un tas ir ļoti labi: treneriem vairāk variantu, bet katram futbolistam – tas ir ļoti svarīgs stimuls tam, lai nemazinātu prasības pret sevi un ikdienu strādātu pēc maksimuma.

– Dima Ļitvinskis gatavs tam, lai uzvarētu konkurencē tādus zubrus un izgrauztu savu vietu “pamatā”?

– Gatavs vai nē – lemt galvenajam trenerim. Pats jau daru visu, kas no manis atkarīgs, jūtu pārliecību saviem spēkiem un gatavs, kā parasti, atdot laukumā maksimumu.

– Nograndēs tava trešā sezona FKV. Kāds, teiksim tā, Ļitvinska variants, tev liekas pats optimālākais un spēcīgākais?

– Man patīk 2019. gada variants. Biju labi sagatavots, vienmēr centos attaisnot treneru uzticību, pietiekami daudz spēlēju. Tagadējais variants, ļoti ceru, kā minimums nav sliktāks par iepriekšējo. (Smaida). Un tagadējam noteikti ir kādas priekšrocības: esmu kļuvis vairāk pieredzējušāks un parādījusies nepieciešamā pārliecība.

– “Ventspils” turpina mājās gatavošanos jaunajai sezonai. Lūk, arī pāreja no īstā seguma uz mākslīgo notikusi. Tas nāca viegli?

– Nē, tā vienmēr maz patīkama pāreja. Protams, trenēties un spēlēt uz zāles vienmēr labāk, pie tam, jebkuram futbolistam. Uz sintētikas pavisam citas sajūtas, pavisam cita specifika, kura, tā teikt, īpašu prieku neizsauc. Bet nav ko darīt – jāciešas un jāturpina neatlaidīgi gatavoties.

– Kā tu novērtētu savu gatavības līmeni uz doto minūti?

– Uz procentiem 85. Priekšā vēl ir laiks, vēl būs treniņi un kontroles spēles, kas palīdzēs sasniegt pirmo kārtu optimālā formā.

– “Ventspils” starta mačs – 15. martā Rīgā pret RFS. Gribas, lai šī diena pienāktu pēc iespējas ātrāk?

– Bet kādēļ steigties un forsēt notikumus? Visam savs laiks: kad pirmā mača diena pienāks, tad arī pienāks. Bet pagaidām vajag gatavoties un izmantot katru dienu ar maksimālu labumu.

– Visticamāk, tieši tā skatās uz lietām arī dzeltenzilo pretinieki. Seko jaunumiem par citiem Latvijas klubiem?

– Nevaru teikt, ka jau tik uzmanīgi un cītīgi. No tā, ko redzu un lasu, var izdarīt secinājumu: par pašām augstākajām vietām atkal cīnīsies tās pašas komandas. Lielu nozīmi tam, vispār, nepiedodu: jaunumi kā jaunumi, bet tikai laukumā viss būs redzams pa īstam un tikai laukumā viss izšķirsies. Tiesa, arī tagad skaidrs, ka “Ventspilij” konkurenti palikuši tie paši, tie nav mainījušies.

Mihails Koroļovs,
FK “Ventspils” preses atašejs
e-mail: info@fkventspils.lv

Foto – shakhtar.com